Par grāmatu priecājas izdevniecības “Latvijas Mediji” vadītāja Evija Veide (no kreisās), Igaunijas vēstnieks Tenis Nirks un tulkotāja Anna Žīgure.
Par grāmatu priecājas izdevniecības “Latvijas Mediji” vadītāja Evija Veide (no kreisās), Igaunijas vēstnieks Tenis Nirks un tulkotāja Anna Žīgure.
Foto – Valdis Semjonovs

FOTO: Igaunijas vēstniecībā svinīgi atver grāmatu “Igaunijas vēsture” 0

Otrdien, 15.maijā, Igaunijas Republikas vēstniecībā Rīgā svinīgi tika atvērta Latvijas un Igaunijas valstu simtgades svinību gadā klajā nākusī grāmata “Igaunijas vēsture”. Grāmatu no somu valodas tulkojusi Anna Velēda Žīgure. Namatēva lomā iejutās Igaunijas vēstnieks Latvijā Tenis Nirks.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Izdevniecības “Latvijas Mediji” klajā laistā Sepo Zeterberga grāmata “Igaunijas vēsture” ir veltījums igauņiem un mūsu kaimiņvalsts vēsturei, tas ir stāsts par igauņu vēlmi dzīvot un nemitīgu cīņu par brīvību. Autors stāstu par Igauniju iesāk, ielūkojoties ledus laikmetā, aizvēsturē, senajos laikos. Būtiska vieta grāmatā atvēlēta viduslaikiem, kad Igaunija ir daļa no Livonijas, zviedru un krievu zemēm. Lasītāji iepazīs arī Otrā pasaules kara nežēlīgos gadus, padomju laiku un piedzīvos neatkarības atjaunošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grāmata ir ceļvedis Igaunijas valsts attīstībā, notikumos, procesos, un tas ir stāsts par nozīmīgām un spilgtām personībām. Grāmata beidzas ar 2016. gadu, kad Igaunijas vēsturē tiek pāršķirta jauna lapaspuse – par prezidenti tiek ievēlēta sieviete. Līdzās politiskajai vēsturei mums ļauts ielūkoties arī ekonomiskajā un kultūras vēsturē.

Sepo Zeterbergs (1945), bijis Jiveskiles Universitātes vēstures profesors, Somijas Akadēmijas biedrs, jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem viņa uzmanības lokā ir Igaunija, somu–igauņu attiecības un Igaunijas mūsdienu vēsture, 1977. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Somija un Igaunija: 1917–1919”.

Bijis Somijas Kultūras institūta direktors Tallinā (1994–1996). 2007. gadā Somijā iznāca vairāk nekā 800 lpp. bieza “Igaunijas vēsture” – antoloģija, kurā atspoguļota Igaunija no leduslaikmeta līdz mūsdienām. Grāmata tika nominēta Finlandia Literary Prize for Non-Fiction 2007. 2017. gadā Somijā iznāca tās saīsinātais variants, kas tagad pieejams arī latviešu lasītājam.

Grāmatu var iegādāties arī šeit.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.