FOTO. Greznā villa Mežaparkā atdzimusi: savulaik no tās uz Sibīriju izsūtīts arī saimnieku tēvs, kam tolaik bijis vien 13 gadu 19
Andris Tiļļa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.
Mežaparks, Rīgas urbānās vides zaļā oāze, priecē ar dažādu arhitektonisko stilu namiem. Mēs esam ieinteresēti uzzināt ko vairāk par izteiksmīgo dvīņunamu Ezermalas ielā, kurā dzīvo inženieris Jānis Valeika ar ģimeni.
Šo īres namu senāk bija iegādājies Jāņa vecvectēvs Jānis Valleika, kurš sākotnēji bijis vairāku Rīgas namu īpašnieks, tostarp A. Čaka 55 īres namam, kurā mitis dzejnieks Jānis Ziemeļnieks. Pēcāk palicis tik turīgs, ka kļuvis par degvīna un liķieru rūpnieku.
Šajā Mežaparka namā savulaik dzīvojis rakstnieks Reinis Kaudzīte (stādījis arī kokus tuvējā Saulesdārzā!), brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša ordeņa kavalieris, Latvijas kara aviācijas dibinātājs Alfrēds Valeika, bet mūsdienās – arhitekts Gatis Didrihsons, kurš ir minētā nama rekonstrukcijas projekta autors un starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi kopā ar komandu veido jaunu Mežaparka arhitektonisko tēlu.
Lai gan nama apskatei diena iegadījusies drūmi lietaina, tomēr dvēselē jūtamies gaiši, jo mājas saimnieku labvēlības dēļ gūstam vajadzīgo informāciju. Jānis Valeika atklāj, ka viņa vecvectēvs, kurš bijis veiksmīgs uzņēmējs un mecenāts, šo īpašumu iegādājies 20. gs. divdesmitajos gados.
Ēku projektējis izcilais arhitekts Eduards Kupfers. Tā cēlājs bijis toreizējais Rīgas pilsētas galva Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, kurš namam arī devis vārdu “Villa von Bulmerincq”. Īpašums atrodas Mežaparka vēsturiskajā centrā – tuvumā sabiedriskais transports, skola un bērnudārzs, peldvieta, tenisa korti un sporta centrs “Ķeizarmežs”…
Likteņu līkločos
Nams – priežu ielokā pie Ezermalas ielas, kas vijas nogāzē, līdz ar to apkārtne ir ainaviski izteiksmīga, pie mājas – iekopts dārzs, saglabāti senie koki, kam ilgs mūžs. Kā zaļa rota – dažādi skujeņi. Uzreiz var redzēt, ka īpašums kopts saudzīgi, ievērojot vides un būvniecības sargāšanas nosacījumus. “Vecvectēvs nopirka šo māju ar diviem dzīvokļiem, vienā mājas pusē dzīvoja viņa ģimene, otrā izveidoja īres dzīvokļus,” teic īpašnieks.
“Varbūt cienījamā vecuma dēļ vecvectēvu 1941. gadā neizsūtīja, taču manu vectēvu Alfrēdu Valeiku, brīvības cīņu dalībnieku, Lāčplēša ordeņa kavalieri, Latvijas kara aviācijas dibinātāju, 1941. gada 14. jūnija deportācijā arestēja un ieslodzīja Usoļlagā, kur viņš gāja bojā 1941. gada 16. septembrī Surmogas nometnes 8. lagpunktā.”
Toreiz no šīs mājas izvests arī Jāņa Valeikas tēvs, kam tolaik bija vien trīspadsmit gadu… Jāņa dzīvesbiedre Ilze Valeika: “Steigā viņš līdzi paņēmis zobu pastas tūbiņu ar birstīti un teniskurpes… Licies, ka brauks piedzīvojumos, taču drīz apjautis, ka viņa dzīvē iestājas smags pārbaudījumu laiks…”
Jāņa tēvs ar māti pēc izsūtījuma atgriezušies mājās, viņš aizgājis mūžībā 2014. gadā savā istabā dēla rokās.
Izteiksmīgs un atturīgi šarmants
Nams atgūts 1993. gadā, tā atjaunošanā bijis jāiegulda ne vien līdzekļi, bet arī milzu pūles, jo padomju laikā ēkā bija iekārtoti komunālie dzīvokļi, un denacionalizējot katram īrniekam vajadzēja atrast jaunu mājvietu… Tomēr ar bijušajiem šķīrušies godam, nevienu neaizvainojot.
Rekonstrukcijas projektu ar cieņu pret koka būvdetaļām un mājas tēlu izstrādājis vietējais arhitekts Gatis Didrihsons.
Pirms nama pārbūves veikta arhitektoniskā izpēte, kurā atklāts, ka vairākas koka būvdetaļas izmantotas no agrāku laiku celtām ēkām, piemēram, par to liecinājuši senie uzraksti krievu un vācu valodā…
Pārbūvē arī uzieta slēpta veranda, kas bijusi apšūta – acīmredzot piemērota istabai.
Trīsdesmito gadu beigās māju plosījis ugunsgrēks, domājams, izcēlies no elektrības īssavienojuma. Jānis Valeika: “Nodega bēniņi ar stāvo jumtu, tuvojās ziema, tāpēc steigā uzlika zemāku jumtu, un dvīņunams zaudēja savu sākotnējo izskatu.”
Lai gan veikta bēniņu un pagrabu pārbūve, piemērojot telpas mūsdienu vajadzībām, tomēr galvenais plānojums ir senais, iekštelpās saglabātas arī vecās durvis, koka grīdas. Gadsimta laikā daudz pieredzējušais nams, atjaunots tuvu tā vēsturiskajam izskatam, priecē ar savu stalto izteiksmīgumu un atturīgo šarmu.
