FOTO. “Galvenais padomju fašists” un īsts džentlmenis: Uldim Dumpim 75 0
3. oktobrī dzimšanas dienu svin daudzu paaudžu iemīļotais aktieris Uldis Dumpis. Šogad tā ir pusapaļa – 75 gadi. Teātrī aktieri sumināja pēc izrādes “Pūt, vējiņi!”, LTV izveidojusi Uldim Dumpim veltītu filmu, bet mēs atļausim lasītājiem ielūkoties spožākajās un arī piemirstās aktiera lomās.
Uldis Reinis Dumpis (1943. gada 3. oktobrī Bauskā) piedzima divu studentu – 20 gadus vecā Teodora un tikai 19 gadus vecās Lilijas ģimenē. Tēvu Uldis Dumpis nav redzējis, jo dēla dzimšanas gadā viņu iesauca vācu armijā, kur viņš dienēja lidotāju skolā, vēlāk pārcelts uz Vāciju, bet kara beigās pazudis bez vēsts. Savukārt nākamā aktiera māte strādājusi par mūzikas skolotāju un ērģelnieci.
Jau kopš 1965. gada pēc Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļas absolvēšanas un līdz pat šim brīdim Uldis Dumpis ir Nacionālā teātra aktieris – viens no skatītāju iemīļotākajiem. Kurš no vecākās paaudzes varētu aizmirst Liliomu vai Ābramu? Un kuru no tagadējiem teātra mīļiem nespētu sasmīdināt Ontons izrādē “Latgola”?
Tiesa, ne jau ar teātra lomām vien atzinība iegūta: Uldim Dumpim laimējies arī ar daudzām spilgtām kinolomām, un viņa aktieriskā harisma skatītājiem liek atcerēties arī epizodiskas lomas, kuru aktierim tāpat nav trūcis. Patiesībā debija kino bija pat gadu pirms nokļūšanas teātra štatā: 1964. gadā Uldis Dumpis notēloja pulkveža adjutanta lomu Rīgas Kinostudijas filmā “Cielaviņas armija”.
Un tad jau maisam gals bija vaļā: “”Tobago” maina kursu”, “Ceplis”, “Pūt, vējiņi”, “Šahs briljantu karalienei”, “Melnā vēža spīlēs”, “Nakts bez putniem”, “Cīrulīši”, “Spāņu variants”, “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku”, “Ilgais ceļš kāpās”, protams, neaizmirstamais Ēriks Tūters “Limuzīnā Jāņu nakts krāsā”, Emīla tēvs brīnišķīgajā filmā “Emīla nedarbi”, Krišs “Dīvainajā mēnessgaismā”…
Savukārt Krievijas kinostudiju filmās Uldis Dumpis lielākoties iemiesoja augsta ranga vāciešus, kaut gan – ne tikai. 1980. gadā pēc Juliana Semjonova romāna tapušajā filmā “Spāņu variants” Uldis Dumpis tēloja sava veida Štirlica līdzinieku Valteru Šulcu – džeimsbondiski šiku padomju slepeno aģentu baltā uzvalkā un melnā cepurē.
Arī jaunākajos laikos Uldis Dumpis ir gan skatītāju, gan režisoru mīlēts un cienīts aktieris. Lai atceramies kaut “Baigo vasaru”, kur viņš atveidoja ārlietu ministru Vilhelmu Munteru, baronu “Rūdolfa mantojumā”, mācītāju “Rīgas sargos”… Un viesnīcas īpašnieks Aivars Pētersons? Seriāls “Ugunsgrēks” lika Uldi Dumpi pamanīt arī tai jaunās paaudzes daļai, kura neapmeklē teātri, vismaz ne Nacionālo. Un vēl jau pie skatītājiem nav nonācis LTV simtgades seriāls “Sarkanais mežs”, kur Uldis Dumpis atveido Latvijas sūtni Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara, kad mūsu valsts neatkarība jau zaudēta.
Vēl pavisam nesen, 2002./2003.gada sezonā Latvijas Teātru skatē Uldis Dumpis saņēmis balvu kā labākais dramatiskais aktieris par Vilhelma Putna (“Dzelzszāle”) un Jusova (“Ienesīga vieta”) lomām. 2015. gadā Uldis Dumpis kopā ar Ģirtu Jakovļevu apbalvots ar Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu, bet pērn ieguva Lielā Kristapa balvu kā Labākais aktieris otrā plāna lomā par lomu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.
Aktieris saņēmis arī Andreja Pumpura prēmiju (1987) un Alfrēda Amtmaņa-Briedīša prēmiju (1995).
Līdz ar citiem Ulda Dumpja talanta cienītājiem mēs suminām aktieri jubilejā un vēlam viņam stipru veselību – ar aprēķinu, protams, lai arī turpmāk varam teātrī un kino sastapt viņa veidotos tēlus.
