Gaidīs nelaimi? Riteņbraucēji pašvaldībai pieprasa veloceļus 0
Piketā pie Rīgas domes trešdien pulcējās vairāk nekā simts veloaktīvisti, novēroja aģentūra LETA.
Piketā piedalās dažādi gadu gājuma aktīvisti, viņiem līdzi ir vairāki desmitu plakāti un velosipēdi. Uz plakātiem ir tādi uzraksti kā “Stagnācijai – nē!”, “Nil, beidz melot”, “Jakrin, kad salabosi Barona ielu?” un citi.
Piketētāji nemitīgi zvana zvaniņus, pūš taures un izkliedz dažādus saukļus, piemēram, “Beidziet solīt, sācies darīt!” un citus. Iznākt pie piketētājiem tika saukts arī Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins, kurš tobrīd atradās domē, un citi domes deputāti.
Līdz ar piketa sākumu Rīgas domē sākās arī Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde.
Sēdes sākumā deputāts Vilnis Ķirsis (V) aicināja izsludināt desmit minūšu pārtraukumu, lai izietu ārā pie piketētājiem. To izdarīja visi opozīcijas deputāti, taču neviens no valdošās koalīcijas. Viņi tikmēr palika sēžu zālē un gaidīja, kad atgriezīsies opozīcijas kolēģi. Ārā nedevās arī deputāte Baiba Broka (VL-TB/LNNK).
Aģentūra LETA novēroja, ka pie protestētājiem iznācis ārā bija Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Viņš centās skaidrot sarežģītos projektu izbūves procesus un atsauca atmiņā projektus, ko dome jau ir īstenojusi. Taču tas velosipēdistus neapmierināja un viņi turpināja pieprasīt “reālus darbus un pārmaiņas”, norādot, ka izskatās, ka domei sāks kaut ko darīt tikai tad, kad uz ceļiem būs pirmie līķi.
Pikets tiek rīkots, lai pieprasītu Rīgas domei realizēt veloinfrastruktūras projektus, kurus pēdējo trīs gadu laikā atbildīgās amatpersonas vairākkārt solījušas īstenot “nākamajā gadā”, bet “nākamais gads vienmēr noslēdzies ar 0 kilometriem izbūvētu veloceļu.”
Pēc biedrības “Pilsēta cilvēkiem” datiem pēdējo četru gadu laikā Rīgā velosipēdistu skaits esot palielinājies par 40%, bet jauna, satiksmes drošības prasībām atbilstoša veloinfrastruktūra kopš 2014.gada pilsētā netiekot veidota.
“Velosipēda kā transportlīdzekļa izmantošanas straujais pieaugums diemžēl veicina arī konfliktsituāciju un negadījumu skaita pieaugumu. Drošas veloinfrastruktūras trūkuma dēļ riteņbraucēji daudzviet pilsētā joprojām izvēlas pārvietoties pa ietvi, nopietni apdraudot gājēju drošību,” skaidro aktīvists.
