FOTO. “Esmu nolēmusi iemīlēties!” Ieva Akuratere intīmā atmosfērā priecē publiku koncertā Mālpils muižā
0
Adventes laikā tik ļoti gribējās koncertu, kurā skanēšanu izjust ar sirdi. Kaut ko intīmu, personisku, mazā cilvēku lokā. Bez trokšņa un skaisti. Visu šo guvu skaistā koncertā Mālpils muižā, kurā koncertēja Ieva Akuratere kopā ar Aivaru Hermani.
Ierašanās Mālpils muižā pati par sevi jau ir kā dāvana – jau pa gabalu redzamas skaistās gaismiņas, kas spoži iezīmē teritoriju, bet iekšpusē mājīgi kuras kamīns, rotājas egle un restorānā tiek pasniegti ēdieni, kuriem, ja man būtu tāda vara, es piešķirtu kādu “Michelin” zvaigzni.
Koncertā ar nosaukumu “Ziemas dārzs” abi iemīļotie mākslinieki apkopojuši pašu un arī citu Latvijas un ārzemju komponistu un dzejnieku radītas dziesmas. Programmā bija gan dažādas Ziemassvētku un ziemas dziesmas, gan arī citas latviešiem iemīļotas dziesmas.
Mūziku papildināja stāsti par dziesmām un vienam par otru, kas atmosfēru radīja īpaši personisku. Un drīz vien jau pamanīju, ka cilvēki dzied līdzi un sajūtas kā vienots koris skaistā ziemas vakarā.
Tā ir pilnīga maģija, dzirdēt instrumentālo Raimonda Paula “Mežrozīti” vien ģitāras izpildījumā, Imanta Kalniņa rotaļīgo “Zilo putniņu”, bet pēc tam Ievas Akurateres izpildīto “Ave Marija”. Spēj tikai klausīties ar ausīm un sirdi.
Koncerta noslēgumā, kad aplausi nerimās, Ieva vēl dziedāja dziesmu par pavasari, kurš vairs nav aiz kalniem un pārsteidza publiku, atzīstot: “Es esmu nolēmusi iemīlēties,” runājot par saviem nodomiem nākamajam gadam. Šķiet, šī atzīšanās piešķīra koncertam vēl intīmāku atmosfēru.
Ja tomēr jāpasaka arī kas ne tik pozitīvs, es nesaprotu, kāpēc šajā koncertā nebija krietni vairāk cilvēku. Īdam, ka mākslinieki reti koncertā ārpus lielajām pilsētām, bet, kad viņi to dara, tad neesam naskākie apmeklētāji. Šie mākslinieki pilnīgi noteikti ir pelnījuši pārpildītas zāles visos nākamajos koncertos.
