Šovasar atgriešanos uz skatuves piedzīvo leģendārās grupas “Zodiaks” mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu Muktupāvelu, Maiju Lūsēnu un ģitāristu Aivaru Gudro.
45 gadus kopš grupas dibināšanas pēdējo reizi vienotā programmā izskan kosmiska instrumentālā mūzika (”Pacific”, “Rock on ice”, “Provincial Disco”, “Zodiac”) un populārākās dziesmas (“Taisnība”, “Vējš”, “Tēvu zeme”, “Manas mīļākās puķes”, “Pūt, vējiņi”, “Mirušais gadsimts”, “Dziedi jel”, “Bohēmieša dziesma”, “Viegls rokenrols pa radio” u.c.). Ar šiem koncertiem grupas mūziķi nolēmuši pateikt lielo PALDIES saviem ilggadējiem faniem un līdzjutējiem.
Vakar norisinājās ļoti emocionāls un līdz sirds dziļumiem baudāms grupas koncerts Valmieras estrādē. Līdztekus muzikālajam baudījumam klātesošie varēja piedzīvot kādu ļoti skaistu un īpašu mirkli.
“Es pat aizmirsu dziedāt un puspantiņu nenodziedāju. Sajūtas bija fantastiskas – es dziedu un pēkšņi ieraugu staltu vīrieti, kas skaisti saposies nāk uz skatuvi. Pat apmulsu – kur viņš dodas, bet jau pēc brīža sapratu, ka nāk taisnā ceļā pie manis. Tas viss notika dziesmas vidū, tas bija vienreizēji, tāds pārsteigums!”
Maija arī neslēpj, ka šo eleganto kungu pavisam nedaudz pazīst – viņi esot tikušies, jo ir vienā pareizticīgo draudzē. Taču šis notikums ar tumšsarkanajām rozēm Maijai atgādinājis kādu pirms krietna laika piedzīvotu epizodi turpat Valmierā…
“Pirms daudziem gadiem biju Valmierā. Kopš esmu pieņēmusi pareizticību, vienmēr katrā vietā, kur es dodos, es atrodu kādu vietējo baznīcu. Toreiz arī Valmierā aizgāju pie nelielās baznīcas, taču tā todien izrādījās slēgta. Vārti bija vaļā. Es iegāju pa tiem un apsēdos uz soliņa pagalmā. Bija rudenīga diena, visur sakritušas lapas. Un pēkšņi es ieraudzīju baznīcas priekšā zaru slotu. Daudz nedomājot, paņēmu to slotu un izslaucīju visu mazās baznīcas pagalmu. Pēc tam apsēdos uz tā paša soliņa un jutos ļoti apmierināta. Mirkli pasēdēju un devos prom.”
Tā pēc vakardienas koncerta bijis pagrūti aizmigt un Maija atcerējusies toreiz piedzīvoto epizodi. Varbūt tās rozes vakardien bija simbolisks paldies par toreiz iztīrīto Dieva pagalmiņu?
Pēc koncerta vēl Maija kopā ar vīru devusies apciemot vīramāti, jo viņai bija apaļa jubileja. Tik ļoti gribējies dalīties priekā, ka dažas puķes no milzīgā pušķa uzdāvinājusi viņai, taču tur joprojām palicis ļoti daudz.
Kopumā, atskatoties uz Valmierā aizvadīto koncertu, Maija neslēpj, ka spilgtas emocijas ir vēl šodien: “Tas ir viens no labākajiem koncertiem, kas mums visos laikos ir bijis. Es ļoti sajutu, ka publika klausījās, dzīvoja līdzi, bet darīja to nevis kliedzot un dejojot, bet šūpojoties ritmā, ieklausoties un dziedot līdzi dziesmām. Man tas ļoti patika. Jānis ir izveidojis tiešām ļoti labu programmu. Bijām pārsteigti, ka jau ar pirmajām dziesmām, kas bija instrumentālas, cilvēki tās uztvēra ar tik lielām emocijām.”
Pirms pirmajiem atgriešanās tūres koncertiem gan satraukums esot bijis milzīgs: “Es pirms tūres biju ļoti pārbijusies, viss likās svešs… Sākumā arī nesapratu, kāpēc mums vajag “bekvokālus”, taču tagad ir skaidrs, ka viss kopā skan vienreizēji. Jānis mums ir izcils mūzikas profesors.”
Es pati, šī raksta autore, arī biju vakardienas koncertā un sajutu, cik milzīga enerģija ir šai mūzikai, cik lieliski grupai izdodas raisīt publikā vispatiesākās emocijas. Un radās sajūta, ka šie cilvēki šobrīd spēj iedot vēl vairāk nekā toreiz – pirms pāris desmitiem gadu, jo viņi paši šodien jau ir pavisam citādi, vēl stiprāki un pieredzējušāki cilvēki.
Arī Maija tam piekrīt: “Protams! Jaunībā jau vēl nav tik daudz galviņā, nav tādas pieredzes. Bet gribu izteikt arī savu sajūsmu par dzejniekiem, kuru vārdi izmantoti Jāņa mūzikā – 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma autoru dzeja ir kolosāla! Jānis to sadzirdēja un sakomponēja mūziku. Tā ir milzīga vērtība – garīga un kultūras vērtība, kas labi balansēja arī ar mūsdienu Klāva Elsberga un Guntara Rača rakstītajiem vārdiem, kas arī ir koncerta repertuārā.”
Milzīgs paldies grupai “Zodiaks” par sniegtajām emocijām!