Kauns. Atkal ar izstieptu roku… 0

“Kas kauna neprot, tas badu nemirst,” teic vecs latviešu tautas sakāmvārds. Uz to droši vien atspērušies arī dārzeņu audzētāji, ar izstieptu roku vēršoties pie valdības pēc kārtējās palīdzības.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

It kā jau saprotama sāpe, jo pērnruden nebeidzamo lietavu dēļ nopuvusi liela daļa burkānu, sīpolu un citu dārzeņu, bet atlikušo ražu bija jārok no dubļiem plikām rokām, jo tehnika uz lauka netika. Taču tā tas nebija visur, vien Latgales zemnieki cieta vairāk. Tikmēr tagad pēc atbalsta prasa visa nozare. Visādam gadījumam tiek pabiedēts arī ar saimniecību bankrotiem un pārorientēšanos uz citu biznesu. Te gan tiek piemirsts, ka nozare atšķirībā no citiem uzņēmējdarbības veidiem jau tiek subsidēta gan ar dažāda veida valsts, gan Eiropas maksājumiem, tāpat savu kapeiciņu ļauj ietaupīt arī, piemēram, bezakcīzes degviela un samazinātais sezonas strādnieku nodoklis. Turklāt īpaša pretimnākšana tieši dārzeņu un augļu audzētājiem ir nupat samazinātais PVN!

To, ka sengaidītais 5% PVN dārzeņiem un augļiem ir izdevies pasākums, kurš jau nes pirmos rezultātus, atzinuši paši zemnieki. Lai gan ir pagājis pusotrs mēnesis, jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, varot manīt, ka līdzekļi ir ietaupīti uz naudas aprites ātruma, turklāt arī vietējās preces noiets palielinās. Līdz ar to papildus atbalsta prasīšana apstākļos, kad tikai šai nozarei veikta pretimnākšana samazināta nodokļa veidā, tikai lieki tracina pārējos zemniekus un raisa nesaprašanos pašu lauksaimnieku vidū. Vai šāda rīvēšanās kādam vajadzīga?

CITI ŠOBRĪD LASA

Sagatavojuši: Linda Kusiņa-Šulce, Māra Libeka, Ingrīda Mičāne, Ģirts Zvirbulis