FOTO. Dziesmu svētku tērpu skates krāšņajā virpulī uzvar “Dzilna” 3
5. jūlija vakarā konertzālē “Palladium” pulcējās latviešu tautas tērpa cienītāji un pazinēji. Pirmo reizi modes skates formātā notika latviešu tautas tērpu skate – iepriekšējos gados tā tika organizēta kā uzvedums.
Tautastērpu skates dalībnieki tērpus izrādīja piecās kategorijās – pēc arheoloģiskā materiāla darinātie tērpi, Kurzemes tērpi, Latgales un Augšzemes tērpi, Vidzemes tērpi un Zemgales un pilsētas tipa tērpi. Tautastērpu parādi varēsja vērot tiešraidē portālā lsm.lv, bet šodien bus skatāma LTV. Dalībnieku tērpus vērtēja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Aija Jansone, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Dziesmusvētku Lielo balvu, 1000 eiro naudas balvu no Conexus Baltic Grid, Laima saldumu dižgrozu un Rimi dāvanu karti saņēma Limbažu kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija “Dzilna”, vadītāja Baiba Vaivare.
Raksts turpinās pēc uzvarētāju fotogalerijas.
KORU UN KOKLĒTĀJU ANSAMBĻU KATEGORIJĀ
3. vieta Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Jauktais koris “Pernigele”
2. vieta Salaspils Jauktais koris “Lōja”
1. vieta Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” Jauktais koris “Tik un tā”
DEJU KOLEKTĪVU KATEGORIJA
3. vieta Pāvilostas novads Vērgales kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte”
3. vieta Īrijas latviešu Tautas deju kolektīvs “Varvīksne”
2. vieta Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” Tautas deju ansamblis “Līgo”
2. vieta Alūksnes Kultūras centra Deju kopa “Jukums”
1. vieta Biedrībai Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Bikstenieki”
FOLKLORAS KOPU UN ETNOGRĀFISKO ANSAMBĻU KATEGORIJA
3. vieta Viļakas novada domes Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis
2. vieta Otaņķu Tautas nama Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis
1. vieta Sievu kopa “Vilcenes”
PAŠDARINĀTO TĒRPU KATEGORIJA
3. vieta Maija Kulakova
3. vieta Inga Šreibere
2. vieta Vija Liepa
2. vieta Ausma Spalviņa
1. vieta Inese Zālīte
NOKOMPLEKTĒTO TĒRPU KATEGORIJA
3. vieta Diāna Stamberga
3. vieta Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti” un Dace Martinova
2. vieta Linda Dreija
2. vieta Mārcis Sīlis
1. vieta Taisa Aruma
TĒRPU DARINĀTĀJU KATEGORIJA
3. vieta SIA “Austras raksti”
3. vieta SIA “Tautas tērpu centrs “Senā klēts”
2. vieta IK Aušanas darbnīca “Vēverīšas”
1. vieta IK “Pelestaka”
Jaunajam formātam ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Uz “mēles” tērpi neapšaubāmi labāk novērtējami, izcelts katrs valkātājs un īsumā tika aprakstīts arī katrs tērps, pievēršot arī nespeciālistu uzmanību atsevišķām detaļām vai iezīmējot tērpa vēsturisko un dzimtas vērtību, ja atsevišķas tā daļas tapušas, piemēram, jau pirmskara laikā, saglabātas cauri trimdai vai pašas valkātājas darinātas. Patiešām krāšņas divas stundas latviešu tautastērpa daudzveidīgajā pasaulē!
Taču konkrētajam šovam bija arī pāris trūkumi. Pirmkārt, latviešu tautastērps īsti novērtējams dabiskā apgaismojumā, dabā. Šī būtu bijusi īstā reize sarīkot tērpu skati kādā zaļā Rīgas vietā – kaut vai Mežaparka estrādes teritorijā. Bet, ja tika spriests, ka aptumšotā koncertzālē lielāka uzmanība tiks pievērsta detaļām, savukārt būtu bijis saprātīgi izvēlēties citu pasākuma vadītāju.
Tā nekādā ziņā nav Riharda Lepera vaina, ka viņš ik pa brīdim sastomījās un pārteicās, – tautastērpa detaļas ir tik smalka joma, kurā nespeciālistam vienā vakarā noorientēties gluži vienkārši nav iespējams. Ja komentēšanu būtu uzņēmusies, piemēram, Nacionālā kultūras centra tautastērpu eksperte Linda Rubena, kāda no “Senās klēts” komandas vai Latvijas Nacionālā vēstures muzeja etnogrāfijas speciāliste, skatītājiem būtu papildus ieguvums, jo viņas spētu īstajā brīdī pievērst uzmanību visinteresantākajam un vērtīgākajam bez “priekšā teiktiem vārdiem”.
Tāpat mazliet neveikls sanāca apbalvošanas ceremonijas sākums, kad žūrijai nācās liekties pāri skatuves malai. Arī to, kuri skates dalībnieki paliks uz apbalvošanu, bet kuri dosies uz Daugavas stadionu vai kur citur prom, noteikti bija iespējams noskaidrot pirms skates sākuma.
Taču vakars bija emocionāls un interesants, to pastiprināja katram novadam sagatavotā ievada tautasdziesma, arī muzikālais pavadījums bija izvēlēts neordinārs.
