FOTO: Dramatismu līdzsvaro humors. Aizvadīta sezonas pēdējā pirmizrāde Daugavpils teātrī 0
Šonedēļ Daugavpils teātrī notika šīs sezonas noslēdzošā pirmizrāde “Tas, ko mēs nedzirdam”, kuras pamatā ir Justīnes Kļavas luga, La.lv uzzināja teātrī.
Balstoties gan uz statistikas datiem, gan pašu novērojumiem un līdzcilvēku pieredzi, radošā komanda secinājusi, ka cilvēki, neatkarīgi no materiālā nodrošinājuma un šķietamās dzīves kvalitātes, tuvojoties trīsdesmit gadu slieksnim, aizvien biežāk sirgst ar izdegšanu, mentālās veselības traucējumiem un jūtas neapmierināti ar sevi un savu eksistenci sabiedrībā.
Tas mudinājis runāt par depresijas un mentālās veselības problēmu cēloņiem, izceļot vienu no tiem – nevēlēšanos rūpēties par savām un savu tuvinieku dvēseles vajadzībām.
Lugas autore Justīne Kļava stāsta: “Lugā “Tas, ko mēs nedzirdam” turpinu pētīt vientulības un sevis nemīlestības tēmu. Darba centrā ir cilvēks, kurš audzis pasaulē, kas jau no bērna kājas sniedz ļoti skaidru vēstījumu: “jūtas nav svarīgas”.
Visu līdzšinējo mūžu viņš aizvadījis, ignorējot pats savas dvēseles vajadzības, un mēs ar Paulu Pļavnieci rādām mirkli šī cilvēka dzīvē, kad viņam vairs nav resursu, lai šīs vajadzības ignorētu.”
Izrāde vēsta par divdesmit astoņus gadus vecu jaunieti Ņikitu, kurš zaudējis savas dzīves orientieri.
Mīļotā meitene viņu pametusi, cienījamais literatūras skolotāja darbs pazaudēts, un viņš nolemj atgriezties dzimtajās mājās: pie mātes, kura viena rūpējas par savu plānprātīgo tēvu, un skolas laika draugiem, lai rastu atbildi uz jautājumu: “Kāpēc viss, ko jūtu, ir skumjas?”.
Izrāde saņēmusi arī pozitīvas skatītāju atsauksmes sociālajos tīklos. Tā Ilze Onzule Instagram raksta: “Fantastiska izrāde! Burvīgi aktieri! Bauda un laime!”
Bet Armands Kalniņš Facebook izrādi komentē šādi: “Vēl viens ļoti labs un aktuāls teātra veikums, teicams sezonas noslēgums. Lai cik dramatiski ir notikumi, tos līdzsvaro trāpīgs humors (tā ir labas izrādes pazīme).
(Ļoti labi, ka aktieri lomās neatkārtojas, šie tēli ir atšķirīgi, salīdzinot ar citiem viņu tēlotajiem raksturiem.) Jāatkārto jau minētais: ieteicams doties uz Daugavpili, lai noskatītos šo un daudzas citas labas izrādes, un ļoti cerams, ka sagaidīsim tās arī Rīgā.”