Brīnišķīgais "Ziemas gaismas dārzs" Brīvdabas muzejā

FOTO. Divi kilometri pasaku zemē: latviešu gaismu mākslinieki Brīvdabas muzejā radījuši unikālu skaistumu 17

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Ziemassvētki ir mīlestības, ticības, labā pieņemšanas un gaismas svētki. Latvijas gaismu mākslinieki šogad izgaismos Brīvdabas muzeju nebijušās vizuālajās sajūtās, gaismu spēlēs atdzīvinot mūsu pamatvērtības – dainas, teikas, pasakas un ticējumus –, padarot šo saulgriežu laiku īpašu un neaizmirstamu.

“Ziemas gaismas dārzs” – Pastaigu maršruts teju divu kilometru garumā

CITI ŠOBRĪD LASA


Pastaigu maršruts teju divu kilometru garumā aicina iegrimt latviešu saulgriežu tradīcijās. “Ziemas Gaismas dārzs” gaida viesus katru vakaru (izņemot 31. decembri) no plkst. 17 līdz 22 (pēdējā ieeja plkst. 21). “Ziemas Gaismas dārzs” 2022./2023. gada ziemas sezonā notiks jau ceturto reizi – līdz šim pasākums ir saņēmis balvas kā 2020. gada izcilākais notikums Rīgā un 2021. gada izcilākā gaismu pastaigu taka. “Ziemas Gaismas dārzā” jau ir viesojušies vairāk nekā 30 000 apmeklētāju.

Studentiem – jaunā maiņa – ” JAUNmarka”. Latvijas Mākslas akadēmijā līdz 6. janvārim vērienīgā studentu jaunrades tirdziņā “JAUNmarka” var apskatīt un iegādāties vairākus simtus dažādu mākslas darbu – gleznas, grafikas, keramiku, stikla izstrādājumus, dizainētus modes apģērbus, tekstila darinājumus, ilustrācijas un cita veida darbus. Šis ir īpašs notikums gan jaunajiem māksliniekiem, gan kaislīgiem mākslas cienītājiem un visiem, kuri vēlas ar mākslas klātbūtni atdzīvināt svētkus un ikdienu.

Inetas Freidenfeldes pilsētas eņģeļi. Rīgas mākslas telpā “Aminori” līdz 18. janvārim apskatāma gleznotājas Inetas Freidenfeldes izstāde “Pilsētas eņģeļi. Vol.X”. To veidojot, māk­sliniece vērojusi sava pagalma “iedzīvotājus”, fiksējot uz audekla to drāmas un laimes mirkļus.

Būtiska nozīme viņas mākslas darbos ir zeltītajam fonam, kas aizgūts no Bizantijas sakrālās mākslas tradīcijas, jo zelts palīdz vispārināt ikdienišķās ainas, paaugstināt līdz zīmes statusam. Inetas Freidenfeldes aizraušanās ir ikonu rakstīšana un restaurācija, kuras pamatus viņa apguvusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā un Rīgas Celtniecības koledžā un papildinājusi pie pasniedzējiem Nīderlandē un Lielbritānijā.

1994. gadā māksliniece beigusi Liepājas lietišķās mākslas koledžu, 2001. gadā absolvējusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā glezniecības meistardarbnīcā pie profesoriem Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa.

Brīnišķīgs tandēms. Ziemassvētku brīvdienās, 26. decembrī, Lielajā ģildē uzstāsies divi izcili Latvijas mūziķi – vijolnieks Daniils Bulajevs un pianiste Agnese Egliņa –, dāvinot svētkos Johannesa Brāmsa un Henrija Veņavska skaņdarbus. Koncerta otrajā daļā abiem mūziķiem pievienosies arī Daniila Bulajeva šogad izveidotā kamerorķestra “Davinspiro Camerata” jaunie talanti ar Antonīna Dvoržāka mūziku.

Reklāma
Reklāma

Godinot Pēteri Korsaku. Latvijas Fotogrāfijas muzejā (LFM) līdz 29. janvārim apskatāma mūsu ievērojamākā fotogrāfijas vēsturnieka Pētera Korsaka (1937) ieguldījumam veltīta izstāde “Personības manā dzīves ceļā”. Tā ir veltījums Pētera Korsaka laikabiedriem, dokumentāli stāsti par cilvēkiem, kas ar savu radošo darbu ir atpazīstami Latvijā un aiz tās robežām – Andrejam Eglītim, Jānim Stradiņam, Gunāram Birkertam, Broņislavai Martuževai, Vairai Vīķei-Freibergai, Indulim Rankam, Valentīnai Lasmanei-Doroņinai un citiem.

Godinot Pētera Korsaka ieguldījumu ekspozīcijas “Latvijas fotogrāfijas vēsture. 1839–1940” izveidē un 2023. gadā sagaidot tās trīsdesmit gadus, LFM sadarbībā ar operatoru Artūru Lūriņu (1990) izveido dokumentālu kino komentāru (3. stāva zāle) par unikālas personības un muzeja ekspozīcijas kā atmiņu kultūras glabātājas sinerģiju. Pēteris Korsaks darba mūža vairāk nekā 40 gadus veltījis Latvijas fotogrāfijas vēstures izpētei, atstājot izcilas un paliekošas Latvijas kultūrvēstures liecības.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.