BALSO! Svarīgākie notikumi Latvijai. 2008 – 2017 3
Jau apritējuši gandrīz trīs gadu desmiti, kopš iznāk laikraksts “Latvijas Avīze” – 1988. gada 9. janvārī pie lasītājiem nonāca “Lauku Avīzes” pirmais numurs. Sākotnējā iecere bija atspoguļot “jaunākās parādības, kas vērojamas lauku ļaužu dzīvē”. Atmodas notikumi drīz vien lika paplašināt avīzes redzesloku, un tā kļuva par vienu no pirmajiem izdevumiem, kas rakstīja par līdz tam noklusētiem Latvijas pagātnes jautājumiem. “Lauku Avīzes” pēctece “Latvijas Avīze” kā dienas laikraksts iznāk kopš 2003. gada.
Vairāk nekā 5900 laikraksta numuros redakcija trīsdesmit gadu garumā vēstījusi par visdažādākajiem notikumiem – gan tādiem, kurus veidojām mēs paši, Latvijas ļaudis, gan tādiem, ar kuriem mūs pārsteidza, iepriecināja, apbēdināja, ieinteresēja citi. Katru dienu notiek kas svarīgs. Svarīgs vienam cilvēkam, svarīgs ģimenei, svarīgs pilsētai, svarīgs valstij, svarīgs pasaulei.
Ir bijušas uzvaras un zaudējumi, sasniegumi un traģēdijas. Un katrs no tiem ietekmēja dzīvi Latvijā. Tie mūs mainīja, iedvesmoja, pamudināja. Tie pārvērta mūsu biogrāfijas, saiknes un īpašumus. Un daudzi no šiem notikumiem bija tik būtiski, ka kļuvuši par mūsu valsts vēstures neatņemamu sastāvdaļu. Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” vēlas kopā ar jums atskatīties uz aizvadītajiem trīs gadu desmitiem un izvērtēt, kuri notikumi, procesi ir bijuši īpaši svarīgi jums un Latvijai. Tāpēc aicinām piedalīties īpašā “Latvijas Avīzes” 30 gadu jubilejas balsojumā.
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” vēlas kopā ar lasītājiem atskatīties uz aizvadītajiem trīs gadu desmitiem un izvērtēt, kuri notikumi, procesi ir bijuši īpaši svarīgi jums un Latvijai. Tāpēc aicinām piedalīties īpašā balsojumā, kurā kopā atlasīsim 30 notikumus, kas, jūsuprāt, būtiski ietekmējuši dzīvi Latvijā. Balsojums notiek pa gadu desmitiem: “LA” redakcija katram gadu desmitam atlasījusi savu notikumu sarakstu, no kura jūs varat izvēlēties 1 – 10 notikumus. Katru nedēļu tiek atklāts balsojums par vienu gadu desmitu – iepriekšējās nedēļās par 1988. – 1997. g. un 1998. – 2007. g., šonedēļ – par 2008. – 2017. g. notikumiem.
Balsojuma nosacījumi
Balsojums norisinās no 27. novembra līdz 17. decembrim. Balsojums notiek internetā mājaslapā 30notikumi.lv vai izgriežot anketu no “Latvijas Avīzes”, vai zvanot uz “LA” redakciju pa tālruni 80007007. Katrs balsotājs var pievienot arī savu notikumu, ja, jūsuprāt, kāds būtisks notikums nav minēts. Balsojuma apkopojums – 30 Latvijai svarīgāko notikumu saraksts – tiks publicēts “Latvijas Avīzes” jubilejas numurā 2018. gada 9. janvārī.
NOBALSO ŠEIT: 30 svarīgākie notikumi Latvijai
Uzceļ Gaismas pili
2008. g. 20. jūnijā beidzot ielika pamatakmeni Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai un iemūrēja kapsulu, kurā bija arī tās dienas “Latvijas Avīzes” numurs. “Žēl, ka daudz laika zaudēts politiķu un valdības nemākulīgo izdarību dēļ,” todien sprieda Gaismas pils arhitekts Gunārs Birkerts. Tomēr pēc sešiem gadiem – 2014. gada 29. augustā – ievērojamākais latviešu arhitekts sagaidīja sava mūža vainagojuma atklāšanu.
Sākas Lielās talkas
2008. g. 13. septembrī notika pirmā Lielā talka un vienīgo reizi rudenī – kā dāvana Latvijai 90. gadadienā. Ap 50 000 Latvijas iedzīvotāju sakopa 512 talkas vietas 364 pašvaldību teritorijās, savācot vairāk nekā 260 000 maisu ar atkritumiem. Vēlāk Lielo talku sāka organizēt pavasarī, un par 2017. gada 22. aprīlī notikušo organizatori lēsa, ka tajā piedalījušies vismaz 200 000 cilvēku gan Latvijā, gan citviet Eiropā.
“Parex bankas” krahs
2008. g. 8. novembrī valdība nolēma pārņemt “Parex banku” – par diviem latiem banka pārgāja Hipotēku bankas īpašumā, ar ko Latvijā sākas finanšu krīze, kas ilga līdz 2010. gada vidum. Finanšu ministrs Atis Slakteris to raksturoja kā “nothing special” (“nekas īpašs”), bet tas prasīja 4,3 miljardu eiro aizņēmumu no starptautiskajiem aizdevējiem “Parex” un visas finanšu sistēmas glābšanai.
Bruģa revolūcija
2009. g. 13. janvārī Rīgā, Doma laukumā, notika mītiņš, prasot Saeimas atlaišanu. Tajā piedalījās aptuveni desmit tūkstoši cilvēku, bet tad tas pārauga grautiņos. Saeimas ēkai un citām tuvumā esošajām ēkām tika izsisti logi, demolēti veikali un apgāztas policijas automašīnas. Vairāk nekā 30 cilvēkiem tika sniegta mediķu palīdzība, ievainoti arī policisti. 126 personas tika aizturētas, vairākas tiesātas.
Traktori Rīgā un zārks pie ministrijas
2009. g. 3. februāris – Rīgā notika vērienīgākā lauksaimnieku protesta akcija, kurā tika prasīts papildu atbalsts piensaimniekiem. Tika bloķēta Brīvības iela, jo policija nelaida traktorus centrā. Pie Ministru kabineta tika nogādāts simbolisks zārks ar govju galvām. Kaut arī valdība lauksaimniekiem piešķīra papildus 27 miljonus latu, toreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tik un tā bija spiests atkāpties.
Jauni novadi, bet…
No 2009. gada 1. jūlija darbu sāka 109 novadu un deviņu republikas pilsētu domes, izbeidzot visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību padomju pilnvaras. Patlaban Latvijā darbojas 119 pašvaldības – 110 novadi un deviņas republikas pilsētas. Latvijas mazākajā – Baltinavas – novadā ir 1062 iedzīvotāji, bet lielākajā – Ogres – novadā 34 tūkstoši iedzīvotāju. Savukārt platības ziņā mazākais ir Saulkrastu novads – 48 kvadrātkilometri, lielākais – Rēzeknes novads ar 2525 kvadrātkilometriem.
Neo ielaužas VID
Valsts ieņēmumu dienests 2010. gada 4. februārī konstatēja, ka no EDS sistēmas noplūdināti 7,4 miljoni dokumentu 120 gigabaitu apjomā. Kā noskaidrojās, tos lejuplādējis Neo jeb Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns ar mērķi “atrast valsts amatpersonas, kas iedzīvojas uz valsts rēķina”. Šis precedents ietekmēja turpmākos politiskos strīdus par amatpersonu algu publiskošanu un trauksmes cēlāju sodīšanu.
Atlaiž Saeimu
2011. gada 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers tautai paziņoja, ka ir ierosinājis Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu. Šī ir pirmā reize Latvijas valsts vēsturē, kad Valsts prezidents izmanto Satversmes 48. pantā noteiktās tiesības rosināt parlamenta atlaišanu. 23. jūlija referendumā par 10. Saeimas atlaišanu nobalsoja 650 518 pilsoņi, kas ir 94,30% no kopējā referenduma dalībnieku skaita..
Latviešu valoda – vienīgā
2012. gada 18. februārī notika referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tas bija visapmeklētākais referendums – piedalījās 1 098 847 jeb 71,12% balsstiesīgo, no kuriem 74,8% balsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Vienlaikus politiķi izteica bažas, ka tomēr tik daudz Latvijas iedzīvotāju – apmēram ceturtā daļa referenduma dalībnieku – ir par krievu valodu. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs pēc balsošanas žurnālistiem toreiz atzina, ka balsojis par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Jauns Bībeles tulkojums
“Tev nebūs zagt!” vietā “Nezodz!” – 2012. g. 13. oktobrī pārdošanā nonāca jaunais Bībeles tulkojums latviešu valodā, kura 3000 eksemplāru tirāža dažu dienu laikā tiek izpirkta. Divdesmit pētnieki 17 gadu laikā izrediģēja Ernsta Glika 1694 .gadā veikto pirmo Bībeles tulkojuma un otro trimdā tapušo Bībeles 1965. gada izdevumu. Latvijas Bībeles biedrības vadītājs Valdis Tērauds uzsvēra, ka tas ir vēsturisks notikums, jo ne jau katru gadu tiek tulkota Bībele un līdz šim ir bijuši tikai trīs nozīmīgi Bībeles izdevumi.
Cūku mēris Latvijā
2014. gada 22. jūnijā Dagdas novada saimniecībā mājas cūkām konstatēts klasiskais cūku mēris. Pēc pāris dienām pie robežas ar Baltkrieviju trim mežacūkām un Krāslavas novadā trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris. Ievazātais mēris piespieda SIA “Ancers” likvidēt 15 tūkstošus cūku, SIA “Latgales bekons” – 6000 cūku. Turpmāko gadu laikā cūku mēris pamazām pārņēmis visu Latviju.
Lauku kooperācijas lēciens
Pēc masveidīgās (1684) kooperatīvu veidošanās deviņdesmitajos gados, kas izmantoja privatizācijas augļus, tikai šajā gadu desmitā, likuma spiesti, veidojās jauna tipa kooperatīvi. 2000. gadā 12 Zemgales zemnieki izveidoja kooperatīvu “Latraps”, kas tagad kļuvis par tik lielu un ietekmīgu lauksaimniecības kooperatīvu, ka 2014. gadā vēl spēja izglābt no bankrota piensaimnieku kooperatīviem piederošo piena rūpnīcu “Latvijas piens”.
Dopings reģionālajai kultūras dzīvei
Pēc ilgām diskusijām par reģionālo koncertzāļu nepieciešamību un pašvaldību spēju tās piepildīt ar augstvērtīgu saturu, 2013. gadā Rēzeknē tika atklāta pirmā reģionālā koncertzāle “Gors”. Tai sekoja “Lielais dzintars” Liepājā un Vidzemes koncertzāle Cēsīs. Trīs reģionālo koncertzāļu izveidē Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā tika ieguldīti vairāk nekā 73 miljoni eiro ES fondu, valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu.
Rīgas pils ugunsgrēks
2013. gada 20. jūnija vakarā izcēlās ugunsgrēks Rīgas pilī, kuru jau pusgadu rekonstruēja. Dzēšanā bija iesaistīti 79 glābēji, 11 autocisternas, trīs autokāpnes, viens pacēlājs un trīs specializēti transportlīdzekļi. Tika izpostīta aptuveni 3200 kvadrātmetru liela platība. Ugunsgrēka nodarītie zaudējumi bija apmēram pieci miljoni eiro.
Zolitūdes traģēdija
2013. gada 21. novembrī, sabrūkot jumtam veikala “Maxima” ēkai Rīgā, Zolitūdē, bojā gāja 54 cilvēki un vairāki desmiti ievainoti. Šī nelaime izgaismoja lielas problēmas būvniecības jomā – sabrukušā ēkas jumta nesošās kopnes noslodze pārslogotākajā punktā sasniedza 648% no ieteicamās slodzes. Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē, tiesas process sākās 2015. gada rudenī un vēl turpinās.
Latus nomaina eiro
2014. gada 1. janvārī Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot latus uz Eiropas Savienības naudas vienību – eiro, atbilstīgi kursam: 1 eiro – 0,702804 lati jeb par vienu latu cilvēks saņēma 1,42 eiro. Latvija bija 18. valsts, kas pievienojas eirozonai. Latvijas Banka apsolīja latus pret eiro mainīt mūžīgi. Dažu valodnieku ieteikumu naudu saukt par eirām sabiedrība nepieņēma.
Porziņģis – slavenākais latvietis Ņujorkā
2015. gada 28. oktobrī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) līgā debitē patlaban slavenākais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis – savā pirmajā spēlē Ņujorkas “Knicks” sastāvā gūstot 16 punktus. 1995. gada 2. augustā Liepājā dzimušais 221 cm garais sportists patlaban viņš ir viens no līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem, tāpat veiksmīgi iekļāvās Latvijas vīriešu basketbola izlasē, spēlējot Eiropas čempionātā Turcijā 2017. gada septembrī.
Atzinība latviešu kino
2016. gada 19. februārī Renāra Vimbas filma “Es esmu šeit” saņēma “Kristāla lāci” – viena no pasaules nozīmīgākajiem filmu festivāliem, Berlināles, galveno balvu jauniešu filmu kategorijā. 2013. gadā, režisora Jāņa Norda filma “Mammu, es tevi mīlu” saņēma Berlīnes kinofestivāla starptautiskās žūrijas balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma.
Ar avīzi “nosit” ministru Belēviču
2016. gada 10. jūnijā, atzīstoties melos, demisionēja veselības ministrs Guntis Belēvičs. Skandāla sākums bija “Latvijas Avīzē” publicētais Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas raksts “VIP pacients bez kvotām un rindām”. Žurnālisti informēja, ka ministrs 25. maijā kā “kreisais” pacients bez oficiālas rindas vērsās Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), kur viņam ārsts Viesturs Krūmiņš izoperēja dzimumzīmes. Turklāt sākumā ministrs liedzās, ka viņam neesot veiktas nekādas medicīniskas manipulācijas.
NATO sabiedrotie ierodas Latvijā
2017. gada jūnijā Latvijā ieradās pirmā Kanādas karavīru grupa, kas ietilpst daudznacionālā NATO kaujas bataljonā. Kanādas bruņotie spēki pirmoreiz kopš aukstā kara beigām pastāvīgi uzturas Eiropā. NATO bataljoni Baltijā un Polijā atrodas agresijas atturēšanas un aizsardzības nolūkos, kas īpaši aktuāli kļuva pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gada martā.
Ostapenko pārsteidz tenisa pasauli
Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaru pār rumānieti Simonu Halepu Francijas atklātā čempionāta finālā 2017. gada jūnijā Sieviešu tenisa asociācija (WTA) nodēvējusi par lielāko sensāciju 2017. gadā. Ostapenko uzvara prestižajā turnīrā kļuva arī par vienu no visu laiku lielākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē.
