Joks. Likumā definēs eņģeļus 10
Rūdītu teologu cienīgs izaicinājums sagaida Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus – viņiem nāksies likumā izskaidrot terminu “eņģelis”. Runa ir par “Vienotības” pārstāvja Jāņa Upenieka kūrētajiem grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Upenieks tik ļoti aizrāvies ar uzņēmēju atbalstīšanu, ka ne vien pats sācis lietot viņu žargonu, bet iestrādā to arī likumprojektā. Tik ļoti iemīļoto stilīgo terminu “stārtaps” gan viņam likuši aizstāt ar garlaicīgi latvisko salikteni “jaunuzņēmums”. Toties attiecībā uz privātajiem investoriem likumprojektā tiek lietots pieglaimīgais jēdziens “biznesa eņģeļi”. Par šādu profesionālā žargona ievazāšanu likumos sašutis ekonomists un Latvijas Reģionu apvienības deputāts Ivars Brīvers, kurš pats savulaik darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā tieši ar ekonomikas un uzņēmējdarbības terminiem. “Es, protams, zinu, kas ar šo jēdzienu tiek apzīmēts un ka tas tiek lietots sarunvalodā. Tomēr tas nav arguments, lai to rakstītu likumā. Ja likumos rakstītu visus tos vārdus, kādi tiek lietoti ikdienā, tad pieklājīgā sabiedrībā nemaz šos likumus nedrīkstētu lasīt,” teica deputāts, aicinot likumprojekta autorus vispirms konsultēties ar valodniekiem un atgriezties Saeimā ar uzlabotu grozījumu projektu. Deputātu vairākums gan viņa iebildumus ignorēja un nobalsoja par šī likumprojekta nodošanu komisijā. “Nu tagad man neatliek nekas cits kā pieprasīt komisijai, lai tā likumā definētu jēdzienu eņģelis,” pēc Saeimas sēdes teica Brīvers. “Biznesa eņģeļi” ir no angļu valodas (business angels) ievazāts apzīmējums privātajiem investoriem, kuri gatavi ieguldīt savu kapitālu, pieredzi vai zināšanas jaun-uzņēmumā, nepretendējot uz kompensāciju neveiksmes gadījumā. Lielākoties tas tiek lietots sarunvalodā, bet atrodams arī dažu organizāciju nosaukumos. Piemēram, Latvijā ir reģistrēta pat “Biznesa eņģeļu asociācija”.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Sanita Upleja, Māris Siliņš, Ģirts Zvirbulis
