FOTO. “Četri ceļo gardi” blogs: no pasaku tēliem Raganā līdz Tarzānam Tērvetē 1
Autors: Ceļojumu blogeris Jānis
Pa dienu ciemojamies pie pašas pieklājīgi nepieklājīgās Raganas, apciemojam rūķīšus un citus pasaku tēlus, pa nakti paliekam pie Teletetūbijiem pazemes glempingā, otrā dienā vēl paspējam pakarāties un parāpties Tarzāna pasaulē!
Kā šo visu salikt kopā normālam cilvēkam!? Pavisam vienkārši – braucam visi tur, kur parasti braucām un braucam skolēnu ekskursijās – uz Tērveti! Šeit jau pasen ne tikai vieta skolēnu ekskursijām, lai iepazītu Brigaderes pasaku tēlus – bet – pat mums – kas visu Latviju un pusi Eiropas pēdējos 5 gados izbraukājuši – te ir vieta, kur atgriezties gandrīz katru gadu – jo te ir daudz, daudz kas vairāk kā tikai koka figūru parks!
Bez liekuļošanas – paldies Latvijas valsts mežiem un projektam #mammadaba ne tikai par Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē – bet par to, ko esat izdarījuši visā Latvijā – jo gandrīz katrā mūsu izbraucienā zinām – praktiski jebkur – 20-30km apkārtnē ap jebkuru vietu ir kāds Latvijas valsts mežu objekts – kurš vienmēr būs kādā veidā aizraujošs!
Tā nu – šoreiz izdomājam nedaudz ātrāk izkasīties no mājām laukā – koferi salikti jau iepriekšējā vakarā – no rīta atlicis nokabināt fotokameras, dronu un citu tehniku no lādētajiem, sapakot visu iekšā auto, pabarot auto un tā nedaudz pēc 10.00 jau startējam. Te arī pirmais lifehack rīdziniekiem – brauciet pa Liepājas šoseju – tad caur Bērzēm, Dobeli – it kā pāris kilometru vairāk – bet – nav remontu uz Jelgavas šosejas un viss ceļš pa lielisku asfaltu un laika ziņā tā Tērvete sanāk nedaudz virs stundas.
Otrs lifehack (varam turpmāk lifehack latviskot kā – dzīveslauznis!?) laika ziņā – jo ātrāk atbrauksiet – jo ātrāk tiksiet iekarot tos 400ha – mums ir pāris reizes bijis tā, ka atbraucot pēc pusdienlaika – nākas pastāvēt rindā pie centrālas ieejas (bet ieejas ir vairākas – no dažādām pusēm), taču jau iekšā nekad nejūtas tie daudzie apmeklētāji – jo te tiešām platības nereālas. Pie milzīgā stāvlaukuma – arī vietas, kuras plānojam apmeklēt – Tērvetes tauriņi un Tērvetes Tarzāns, tāpat – ja esat zirgu mīļotājs – te arī iespēja tikt pie izjādēm Augēnijas zirgu izjādēs, bet mēs iesākumā uz parku pāri episkajam gaisa tiltam pār ceļu.
Vēl gribas uzreiz pieminēt – ja esat no tiem, kas te nav bijuši pēdējos piecus gadus – brauciet atkal – jo te katru gadu kaut kas būvējas un ceļas klāt – tā – samērā nesen rūķiem radīts “jaunais projekts” – nu tā kā Rīgā – Jaunā Teika – bet tikai rūķiem – “Čiekure”. Mēs par šo vietu saņēmām komentāru – tā kā Rūķu Dubaija.
Kaut kā jāsāk rakstīt īsākus ievadus – bet – ja nopietni – pamatīga tējas krūze būs tieši laikā – apraksts būs ne pārāk īss.
Par biļetēm – pieaugušie – 6 EUR, bērni – 4,5 EUR – kas īstenībā laikam pat nepieklājīgi maz – jo to, ko te dod par šo naudu nav salīdzināms ar daudzām citām vietām.
Mēs šoreiz – kā bērni saka – čīteresim – un braukāsim ar velo – te bez velo ir iespēja noīrēt tādus interesantu velkamo ķerru bērnu pārvietošanai, nūjotāju aprīkojumu, utt., bet mēs šoreiz pie velo nomā paņemsim 3 smukus un ļoti ērtus braukšanai šejienes pauguros velosipēdus – vienam uzlikts virsū bērnu sēdeklītis – šoreiz pat der mūsu (gandrīz) sešgadniecei. Maksa par vienu velo uz visu dienu – 15 EUR, bet uzreiz piebilde – ja esat tāds nedaudz ne pārāk bieži velo izmantojošs vai vismaz no rīta 3kārtīgu putras porciju paēdis – nebūs baigi viegli – jo it kā visi kāpumi nav pārāk stāvi – bet tādi viltīgi – kad vairāki simti metru jāmin pret kalniņu, tad mēle par pleciem un kārtīgs kardio treniņš. Bet kopumā – velo ir baigā tēma parkā.
Nākošais dzīveslauznis – ja ejiet iekšā pa galvenajiem vārtiem – tad neejiet pa kreisi – bet lauziet sistēmu un dodoties taisni – tā sanāk, ka interesantākie objekti (pardon, Ragana gan sanāk te sākumā pa mūsu ieteikto ceļu, un, ja neesi saticis Raganu, neesi bijis parkā) – mēs tā arī kā parasti darām un vispār aizminamies līdz vēl vienai kasei – no turienes uz bērnu atrakciju un rotaļu laukumu (tur vēl viena kase) – no kurienes samērā episks skats uz Tērvetes upes ieleju un bērnu rotaļu laukumu – ar no pamatīgiem baļķiem būvētu konstrukciju, diezgan stilīgu labirintu – te arī viena kafejnīca “Lutauša galds” – mums gan no mājām šorīt maizītes līdzi un tēja.
Uzturamies te kādas 20-30 minūtes – izskrienam labirintu – un, lai nestumtu augšā pa kalnu velo – braucam – minam – elšam pa Pasaku bānīša ceļu – kas arī ved augšā – tajā patīkamajā sirds stimulatora režīmā – kad velo ātrumi tiek slēgti uz mazāko pārnesumu. Ar smaidu sejā (vienkārši tā gribējās uzrakstīt, lai Jūs padomātu, cik mēs sportiski – joks) – uzminamies un tad laižam pie Raganas!
Kad bērniem jau mājās jautājām – kas vislabāk patika – Ragana uzvarēja. Vispār – ja neesat pie Raganas bijuši – neesat bijuši parkā! Ragana – juu aaa ze best ragana, kuru mēs zinām – ja nu gadījumā lasi – ieliec treknu like šim rakstam! Pie Raganas esiet gatavi kā sarunāties ar ne pārāk pieklājīgu tanti sestdienas rītā kaut kur pieturā pie centrāltirgus – bet tas ir tik pozitīvi ņirdzīgi, kas sāku piespēlēt un bļaustos kopā ar Raganu – kaitinot viens otru – gan par viņas šķībo slotu – jo mūsdienas visas normālas raganas lido ar elektros-skūter-veida slotām – šī nedaudz atpalikusi laikā – bet nu tik nesamaitāti patiesu raganu nebijām redzējuši. Patiesībā – ļoti samaitāti stilīgu!
Ragana – Tev liela baranka (ne tāda maza, ar kuru uzcienāji mūs) par to, ka esi! Lovīte, apskāviens un lai kārtīgs velns pie sāniem vienmēr un lai slotai vienmēr visi zari uz vietas un skabargas nedur! Un obligāti vienmēr ar viņu sveicinieties – citādāk slota ies pa gaisu! Pie Raganas arī var uzprasīties papildīt uzdevumus. Ja nedaudz nopietnāk – tad kā Tev tur balss visu dienu tādā tonī runāt un nav tā, ka mājās uz saviem velniem vai veikalā siltās zeķes pērkot visu laiku uz minimalkām visiem brauc augumā!? Ragana noteikti ir pelnījusi prēmiju!
Tālāk aizminamies uz Sīkstuļa māju – uz vietu, kur bērni var pa pazemi paložņāt un tad atkal normāls kāpums (šoreiz tiešām normāls kāpums – gandrīz jau jālec nost no velo) – un tad uzņemam tempu uz “Čiekuri” – žēl, bet paspējam tikai uz pēdējo dziesmu no Čučumuižas rūķiem – mums laikam visiem viņi no bērnības vēl atmiņā – Krustmāte un Taustiņš vēl ļoti žiperīgi un priecē mūsu bērnus vēl joprojām – vispār kā pasaku tēli nekad nenoveco! Čiekure maksimāli stilīga – ļoti daudz dažādas meistardarbnīcas bērniem – mūsu mazākais salipina māla kaķi, ko pēc tam cītīgi vadā līdzi un neizlaiž no rokām. Bērnu un vecāku šeit ļoooooti daudz – bet arī mums, pieaugušajiem, sajūsmu izsauc tie mini namiņi, kuros var ielīst iekšā.
Šeit vairāk kā stundu ietusējam, bet tā kā jau pāri 15.00 – bet parks vēl pusē (godīgi – mēs ļoti daudz ko neredzējām šoreiz – jo vienkārši fiziski te ar dienu var būt par īsu) – tad laižam uz Anneles Dzīvnieku dārzu – pie kazām, trušiem, nutrijām un saimnieces suņa Džezas – bērni drīkst barot dzīvniekus. Zoo ieeja jāmaksā atsevišķi – 6 EUR ģimenes biļete – bet dzīvnieki ļooti (lasīt – ļoti – kazas lien klēpī) draudzīgi. Zoo droši var patusēt arī ilgāk – mīļojot un barojot dzīvniekus.
Tad – tradicionāli – skatu tornis – vispār – kad brauc no Dobeles puses – te ir milzu Tērvetvudas uzraksts – tikai ar tekstu – Tērvetes dabas parks – bet izskatās kā Holivudā. Par torni – milzīgs – pieļauju, ka lielākais izmēru ziņā Latvijā. Ir bezmaksas tālskati augšā – uz visām debespusēm var visu kārtīgi aplūkot.
Pēc torņa ir klasika – Tērvete, ko visi atceras no bērnības – vecas mazās mājiņas un rūķu ciematiņi – bet ir gan no jauna būvēti, gan visi vecie smuki atjaunoti. Un ir Rūķu amatu centrs – šeit arī kafejnīca un iespēja izmēģināt dažādus rūķu amatus, mēģināt atpazīt dažādas koka šķirnes, redzēt seno galdniecības rīku izstādi, utt. Arī meitenēm – zīmēšana, līmēšana, krāsošana, dažādi rokdarbi. Īstenībā – arī šeit var pavadīt stundām – un tā te ik uz stūra kaut kas notiek.
Principā – lai gan esam redzējuši tikai daļu no parka – bet esam tomēr pārvietojušies ar velo – kopā esam jau gandrīz 5 stundas iekšā parkā un šodien nu nekādi vairāk nesanāks Tērvetes Tarzāns – tad vēl pa ceļam aplūkojam to, kas notiek ar rūķi, ja ēd nepareizas sēnes – skatīt bildes – un lielisko milzu sēņu koka figūru izstādi un jau esam pie izejas. Atdodam velo un sakām paldies pašam parkam – bet mūsu Tērvetes piedzīvojums vēl tikai uzņem apgriezienus!
Noteikti iesakām Tērvetes tauriņi – kad ciemojāmies, te varēja redzēt pasaulē lielāko tauriņu – kas te tieši izkūņojies – kā mēdz teikt par 47. izmēra apaviem – nu tik liels – milzīgs – bet dzīvo maksimums 10 dienas. Taču labā ziņa – gada laikā viņi te dzimst vairākas reizes. Mums paveicās. Visa siltumnīcas vai tropu mājas tipa veida celtne – pilna ar augiem un ļoti, ļoti daudz lidojošiem tauriņiem visādās krāsās – piedevām – te arī bruņurupuči, kuri neēd dārzeņus – tikai gaļu – pirkstus labāk tuvumā nelikt. Tauriņu māja nav milzīga – bet visu laiku gribas ar acīm atrast ko jaunu un atkal te uzkavējamies daudz ilgāk kā varētu likties sākumā. Un tie tauriņi baigi māk maskēties – nav tā viegli visus uzreiz ieraudzīt.
Tālāk par vakaru varētu vienkārši uzrakstīt – wooooooooooooooooooooow un paklusēt.
Tieši tik vienkārši – jo tas, ko LVM ir izdarījuši pie Tērvetes ūdenskrātuves ir vārdos neaprakstāms. Es ceru, ka drīkst to tā saukt – bet te ir īstas vai nu Teletūbiju vai hobitu mājiņas zem zemes – vārdos būs pagrūti aprakstīt, tāpēc skatāmies bildes. Īpaši episki viss izskatās naktī no gaisa. Ir 6 šīs mājiņas un 4 namiņi kokos – arī ļoti unikāli. Cena par nakti – 135 EUR – bet iekļauts arī apmeklējums dabas parkā. Vispār – tie, kas atceras – pērn palikām Auces ezera peldošajā namiņā (šeit ezerā arī ir viena tāda) – un tāpēc pirmo vietu par dizaina viesnīcām Latvijā iegūst LVM. Ak jā – namiņos iekšā – tā kā zem zemes – nav zonas. Un nav internets. Tāpēc nāksies sarunāties savā starpā. Labi, mūsu ģimenē viedierīces nav nekāda problēma un mēs daudz runājam. Dažreiz pārāk daudz. Daudz par daudz. Bet šeit ir Latvijas valsts meži spēles par dabu. Iekšā pilnīgi perfekti aprīkota virtuve, atsevišķa guļamistaba un izvelkamais dīvāns virtuvē. Vannas istaba plaša – šeit arī viss aprīkots cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pie mājiņas – pamatīgs galds un metāla ugunskura vieta. Mums vēl komplektā bija ņaudošs un pārēdies, bet vienmēr izsalcis rižiks – kaķis – kurš apēda pilnīgi visu gaļu ko devām – kā kaķī tik daudz vispār ielīda iekšā! Mēs šoreiz neēdām nekādā kafejnīcā – bet paši uzcepām gaļu, uzvārījām kartupeļus un uzēdām gurķīšus ar tomātiņiem! Perfektāk nevar būt! Laikam jāsaka, ka lieliskākā naktsmītne, kur esam bijuši – bet bijuši mēs esam ļoti daudz kur Eiropā! Mums šoreiz makšķerēšanas rīki palikuši laukos – tāpēc šo izklaides daļu izlaižam – bet pēc saucieniem vakarā un no rīta – zivis te ir daudz. No rīta arī pie pašas laipiņas redzējām kā līdakas ķer mazās zivtiņas un brokasto.
Cenšoties izdomāt epitetus – lai salīdzinātu to, cik saldi gulējām – nekas prātīgāks kā – ar bomi vai raganas slotu pa galvu nenāk prātā…
No rīta – fiksās brokastis un ripojam uz Tērvetes Tarzānu – bet caur padumju laika kodolraķešu bāzi – pēc tam uzzinām, ka it kā tagad privātīpašums un var norauties – bet nekādus ķieģeļus uz ceļa (ja zina no kuras puses piebraukt) – neredzam, tāpēc pie angāra, kur aizlieguma zīmes tomēr nav piebraucam un izkliedzamies – te ļoti interesanta akustika. Šis objekts uz savu atbildību.
Un tad jau pats Tērvetes Tarzāns un Tērvetes tīklu parks – samaksājot 18 EUR var izstaigāt visas 6 trases, bērnu trases lētākas. Mēs pieveicam 5 no 6šām.
Un lepojamies, ka esam gandrīz praktiski vienīgie vecāki un virs 30+ pirms-pus-pensijas vecuma, kuri uzdrošinās to darīt. Tagad gan rakstot, rociņas trīc – jo 5. un 6. trase ļoti uz spēku un pievilkšanos – bet pēc tam nereāls lepnums par sevi, ka esi izdarījis. Mazākais ceļotājs – arī braši reižu reizēm izskriet sev piemērotās trases, pati visas karabīnes kabina, ka prieks! Sanāk, ka te esam 4 stundas. Un – ja būtu spēks – vēl varētu. Vai jau teicām, ka prieks par sevi? Un – rādiet bērniem piemēru – ka arī variet trakās trases iziet – lai viņi ar Jums var lepoties un ņemt piemēru – neesat nūģi.
Ja jautājums – vai ir droši – vairāk kā droši – pat vairāk! Protams, pa reizei kāds no troses noraujas un paliek karāties kokiem pa vidu – bet instruktors ir klāt un ar mietu aizstumj, kur vajag. Brauksim vēl! Pilnai laimei vēl stundu izlēkājamies pa tīklu parku un tad šoreiz no kāda pieaugušā – nevis bērna – kā ierasts – atskan frāze, ka grib ēst vai sāksies niķi. Tas tikai liecina, ka bērniem ir pārāk jautri, lai domātu par ēšanu vai ko citu.
Mēs neesam apskatījuši visu – te ir Sprīdīša muzejs, Tērvetes koka pils, pilsdrupas, utt. Reāli – 2 dienas tā nedaudz par īsu var būt!
Mēģinām tikt pie picām pie Kristīnes picērija un beķerejā Tērvetes centrā – bet šodien liela rinda, picas vairāk kā pusstundu jāgaida – tāpēc paņemam nereāli garšīgas biezpiena bumbiņas un svaigi ceptu maizi un laidīsim paēst Dobelē – bet pa ceļam bērni piedāvā variantu piebeigt brokastu maizītes un tā Dobeles centrālajā laukumā arī izdarām!
