FOTO. “Ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais “Zelta mikrofons”,” mūziķi pauž neapmierinātību ar vakardienas pasākuma norisi un Elitas Mīlgrāves attieksmi tajā 168
Kā jau iepriekš ziņojām, vakar norisinājās “Zelta mikrofons” ceremonija, kurā, kā jau ierasts, uz skatuves un skatītāju rindās bija neskaitāmi ar mūziku saistīti ļaudis.
Tiesa gan, vakardienas skatuves spožums šodien ir pārtapis neapmierinātos komentāros, kādi lasāmi internetā. Daudzi ar mūziku saistīti cilvēki norāda uz pasākuma trūkumiem.
Plašu komentāru savā “Facebook” profilā publicējis Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd.
““This is why we can’t have nice things” jeb kādēļ es ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais “Zelta mikrofons”.
Nepārprotiet, aizvadītajā ceremonijā statuetes saņēma ieraksti, pie kuriem esmu strādājis, kā arī ar mani cieši (un dažos gadījumos mazāk cieši) saistīti mākslinieki. Priecājos par viņiem no visas sirds. Zinu, ka novērtējums radošajiem ir svarīgs, lai arī tas nāk caur pasākumu, kur ja pakasa nost virsslāni, atrodi nopietnu puvi.
Elitas narcisisms (vai/un mārketinga gājiens), kas izpaudās ar savas grāmatas bāšanu visiem laureātiem klēpī, ir, maigi izsakoties, apnicis. Kā jau Arnis rakstīja savā profilā – tas nav normāli, ka pasākumam, kurš tiek pasniegts kā vienīgā neakadēmiskās mūzikas prestiža ceremonija, kam tiek novirzīta Kultūras ministrijas (nodokļu nauda) un LaIPA (izpildītāju un producentu kolektīvā nauda), ir viena konkrēta seja. Zīmols pieder privāti Elitai. Peļņa (ja tāda tiek gūta) arī paliek viņai. Nozares cilvēki droši vien brīnīsies – peļņa? Jā, ieejiet Lursoftā, papētiet.
Vakardienas pasākums izskatījās pēc vidējas kvalitātes korporatīvā pasākuma (no offence kolēģiem šai segmentā). Atšķirība tik tāda – parasti korporatīvajos (jeb kā mēs mīļi tos mēdzam saukt par “kotletēm”) mūziķi pelna. Un vēl par žūriju – vakar Jānis Žilde arī pateica – žūrijā ir 40 cilvēku. Ko tas nozīmē – dažas nominācijas vērtē uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi speciālisti. Vai tas tiešām ir objektīvi? Ja es pats saņemu statueti, kuru man ir piešķīruši Žilde, Rudaks, Vanzovičs un vēl pāris, piedodiet, čaļi, manās acīs tur nav lielas vērtības. Piemēram – Igaunijā ir 3x lielāka žūrija, attiecīgi arī objektīvāks novērtējums.
Varētu turpināt, bet esmu noguris. Esmu noguris no “sūnu ciema” mentalitātes, esmu noguris mēģināt ar kolēģiem veidot dialogu ar Elitu par to kā, mūsuprāt, vajadzētu attīstīt šāda tipa pasākumu. Nozares prestiža balvu nav grūti padarīt kvalitatīvāku, gaumīgāku, nozīmīgāku – labāku visās izpausmēs. Bet tas nozīmētu atteikties no ego, bet viens ego te to lietu negrib laist vaļā. Tādēļ es arī ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais “Zelta mikrofons”.”
Līdzīgu viedokli pauž arī mūziķis un dziesmu autors Arnis Račinskis. Viņš situācijā velk paralēles ar teātri..
“Kolēģi mūziķi un producenti! Ko jūs teiktu, ja nacinālo teātra balvu ceremoniju “Spēlmaņu nakts” rīkotu, piemēram SIA “A. Hermanis”?
Un ja “Spēlmaņu nakts” būtu reģistrēts kā A. Hermaņa zīmols Preču zīmju datubāzē.
Un ja starp nominācijām būtu arī, piemēram, RIMI gada izrāde un Elektrum aktieris.
Un ja aktieri epastos saņemtu aicinājumu maksāt par ielūgumiem savām otrajām pusītēm skaidrā naudā (un daļa to arī darītu).
Un žūrija un skatuves mākslinieki ceremonijas saturu radītu par velti (jo honorāri, kaut simboliski, ir izdevumi SIA “A.Hermanis” biznesam).
Un pasniedzot balvu, jums līdzi dotu A.Hermaņa nule izdoto grāmatu ar A.Hermani uz vāka.
Un “Spēlmaņu nakts” soc.mediju saturs sastāvētu no A.Hermaņa bildēm ar citātiem vai bildēm ar A. Šleseru.
Jūs taču teikti, ka joks kaut kāds, tas nav nopietni.
Jūs taču saprastu aktierus, kas teiktu – nē, tas pasākums nepārstāv mani. Tā, protams, ir laba publicitāte, bet tas nepārstāv mani un manas mākslas ideju.
Un mēs taču teiktu – kolēģi mākslinieki, kāpēc jums nerīkot savu balvu ceremoniju, kam jums tas narciss priekšā pakaļā.
Mums ir mūs visus pārstāvošas organizācijas, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, galu galā Kultūras ministrija.
Ideja, nolikums, konkurss īstenotājam, pasākums – repeat.
Atvainojos A. Hermaņiem, ērtas ilustrācijas labad riskēju būt rupjš, tomēr mans nodoms ir labs.”
Komentāros skarbu viedokli pauž arī Ainars Mielavs: “Vismaz vēl viens mākslinieks (Tu, Arni!) ir atčoknījies un tagad saprot iemeslus, kamdēļ es pirms 18 gadiem, tolaik būdams vēl aktīvs ierakstu izdevējs, izstājos no orgkomitejas, ko sauca LaMPA. Jo man bija kauns piedalīties “tejāterī”, kuru kūrēja un joprojām turpina kūrēt cilvēks ar, kā minimums, apšaubāmu gaumi visās jomās – E.Milgrāve. Kamēr “režisors” netiks atlaists, tikmēr viss šis balagāns ar sponsoru atrādīšanos priekšā un pakaļā turpināsies. No personiskās pieredzes varu apgalvot, pati Elitas kundze nekur atkāpties netaisās. Tā kā atliek vien manis pieminētā iespēja – visiem sevi cienošajiiem artistiem ignorēt šo pasākumu līdz “varas” nomaiņai. Dzīve skaisti turpinās arī bez zelta mikrofoniem. Mierīgi!”
