FOTO: Būvniecības gada balvai pieteiktas 140 būves un objekti 0
Konkursam “Latvijas Būvniecības gada balva 2018”, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība “Building Design and Construction Council, ir iesniegti kopskaitā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā.
Pieteikumi ir iesniegti 10 nominācijās un aptver visu iespējamo objektu tipoloģiju.
Latviešu būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan izcilas augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan koka būves Zviedrijā.
Objektu kopumā iespējams nolasīt vairākas tendences, kuras raksturīgas Latvijas būvniecības nozarē. Jāatzīmē, ka kopējais apgrozījums būvniecības nozarē 2018. gadā Latvijā ir bijis aptuveni 2 miljardi eiro.
Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu.
Ja objektus aplūko no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad pārliecinoši estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti.
Tomēr ir atsevišķas pašvaldības, kuras mācējušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas. Šādā aspektā iespējams atzīmēt Jūrmalu, Limbažus, Jelgavu, Alūksni.
2018. gadā ir nodotas ekspluatācijā vairākas rekonstruētas inženierbūves, kas ir būtisks pienesums tautsaimniecībai.
Ir rekonstruēts Ikšķiles dambis, veikti vairāki ūdensvadu rekonstrukcijas darbi ar modernām beztranšeju metodēm, satiksmes mezglu pārbūve, darbi Ventspils un Rīgas brīvostās, kas nodrošina to aktīvāku darbību.
Jauno dzīvojamo ēku segmentā aktīvs ir bijis gan privātais segments, ka demonstrē vairākas elegantas privātmājas, gan arī publiskais sektors, kur dominē gan elitāras dzīvojamās ēkas, gan ekonomiskās klases dzīvokļu mājas Rīgā un Valmierā.
Jaunas inženierbūves nominācijā pieteikumi iesniegti par vairākiem skatu torņiem, Mežaparka skatītāju lauka pārbūvi, no jauna izbūvētiem tiltiem, apjomīgu infrastruktūras izbūvi Krievu salā.
Liela konkurence ir nominācijā Koka būve, kur sacenšas gan pasīvās privātmājas, gan sabiedriskas ēkas, gan gājēju pastaigu takas, kā arī inženiertehniski objekti – skatu torņi, no jauna izbūvētas estrādes un latviešu būvnieku rokām radītas būves Zviedrijā.
Publiskās ārtelpas objektu nominācijā ir vairāki piemēri, kas orientēti uz vides pieejamības radīšanu. Tāpat ir vērojama jaunu stadionu būvniecība Latvijas reģionos un galvaspilsētā, dažādu atraktīvu vides objektu izveide, jauno dzīvojamo kvartālu labiekārtojuma radīšana.
Salīdzinoši maz 2018. gadā ekspluatācijā ir nodoti ražošanas un loģistikas centri.
Rekonstrukcijas nominācijā iezīmē tendenci atjaunot vēsturisko mantojumu un tam pievienot vides pieejamību.
Nominācija Sabiedriska ēka jaunbūve demonstrē visplašāko objektu tipoloģijas klāstu un aptver visu Latviju.
Konkursa žūrijā darbojās – Agrita Lūse, publiciste, Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, Leonards Dubkēvičš, būvuzraugs, Ronalds Lūsis, Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis, Ligita Silkāne, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Jānis Zolbergs, būvuzraugs, Igors Šenbergs, būvinženieris, Jānis Dripe, KM ministra padomnieks, arhitekts, Jānis Lejnieks, arhitekts, publicists, Kristaps Ceplis, koka būvju eksperts, Kirils Loškarjovs, inženierbūvju eksperts, Kārlis Vilkaušs, būvkonstrukciju projektētājs.
