FOTO. Beidzot redzams būvdarbu gals… Uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti gandrīz 80% žoga 53
Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, aģentūru LETA informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.
VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA “Nordes būve” paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.
Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.
Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA “Citrus Solutions”, SIA “Hagberg Construction”, “Nordes būve”, pilnsabiedrība “P un P Būvniecības grupa”, SIA “Baltic Construction Company (BCC)” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žoga izbūvi 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.
Griškevičs informē, ka būvniecības darbi kopumā sadalīti 18 darbu daļās, lai tie varētu notikt paralēli, lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves termiņus. Paralēli vairākās vietās purvainajos apvidos notiek žoga peldošo balstu jeb pontonu uzstādīšana. Patlaban pontoni izbūvēti nedaudz virs četriem kilometriem no šogad plānotajiem astoņiem kilometriem. Kopumā līdz nākamā gada oktobra beigām paredzēts izbūvēt pontonus plānotajā 24 kilometru garumā.
VNĪ vadītājs uzsver, ka žoga un infrastruktūras izbūve notiek pat nedaudz apsteidzot plānu.
Trūkstošā Latvijas-Krievijas robežžoga izbūves darbi VNĪ vadībā tiek veikti kopš šā gada aprīļa. Iepriekš uz Latvijas-Krievijas robežas SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” izbūvēja 99 kilometrus žoga, līdz 2019.gadā darbi tika apturēti. Iepriekš noslēgtajā līgumā ar Valsts robežsardzi šajā posmā – 99 kilometru garumā pagājušā nedēļā sākta robežžoga un infrastruktūras (četri iekaramie trošu tilti, patruļtakas) konstatēto nepilnību novēršana, ko veic “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” bez papildu finansējuma. Arī šie darbi tiks pabeigti līdz nākamā gada oktobra beigām.
VNĪ 2023.gada vasarā saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 kilometru garumā ar Krieviju, kur VNĪ veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto. Tāpat 2021.gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta šogad jūlijā.
Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VNĪ, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akciju īpašniece ir Latvijas valsts, valsts kapitāla daļu turētājs ir Finanšu ministrija.
