FOTO. Atvērta grāmata par leģendārās ražotnes VEF simts gadiem 0
“Piemineklis VEF! Latvijas tautsaimniecības vēsture. Grāmata, kas Latvijas vēstures annālēs ieņems paliekošu vietu,” tā trešdien, 5. jūnijā, svinīgā gaisotnē VEF Kultūras pilī atvērto monogrāfiju “Nezūdošās vērtības. VEF vēsture un mantojums – 100 gadi” vērtēja tās autori un recenzenti.
Monogrāfija, kas sastāv no divām apjomīgām grāmatām, veltīta Valsts Elektrotehniskās fabrikas jeb VEF 100 gadu jubilejai. Tajās aprakstīta uzņēmuma dzīve un panākumi, ilustrējot ar daudziem fotoattēliem.
Idejas autors, bijušais VEF ģenerāldirektors Ivars Bražis grāmatas atvēršanas svētkos pateicās plašajam autoru kolektīvam un atbalstītājiem, kas devuši savu artavu grāmatas iznākšanā.
“Pirmoreiz izdota grāmata par VEF vēsturi – no tā dibināšanas dienas 1919. gada 10. jūnijā, kad Aleksandrs Tīpainis pēc rīkojuma organizēja nelielu brigādīti, kas 1932. gadā kļuva par Latvijas lielāko uzņēmumu,” stāstīja Bražis. Tīpainis, izcietis pēckara šausmas un atgriezies no izsūtījuma, sešdesmitajos gados uzrakstīja atmiņu stāstu, kas kalpojis par pamatu monogrāfijas veidošanai.
Abu grāmatu zinātniskais redaktors, “LMT” prezidents Juris Binde grāmatas izdošanu sauc par svarīgu un pabeigtu darbu, kas ļauj saglabāt nākamajām paaudzēm rakstiskas liecības par VEF un kliedēt daudzus nepareizus priekšstatus, ka VEF bija tikai militārās rūpniecības uzņēmums. “VEF dzīves ceļš parādījis, ka cilvēki Latvijā ir ļoti radoši, spējīgi. VEF produkti bija zināmi daudzās vietās pasaulē, un, ja nebūtu bijis dzelzs priekškara, būtu daudz plašāka atpazīstamība,” uzsvēra Binde.
Grāmatas atklāšanā vakar sastaptais AS “VEF” padomes priekšsēdētājs Guntis Lipiņš norādīja, ka joprojām uz uzņēmumu raksta cilvēki no bijušās Padomju Savienības valstīm, lūdzot atsūtīt detaļas saviem radioaparātiem un telefoniem, lai gan ražošana jau sen vairs nepastāv.
Arī monogrāfijas zinātniskā recenzente – bijusī premjere Laimdota Straujuma – uzsvēra, ka grāmata ir piemineklis nezūdošām vērtībām Latvijas valsts tautsaimniecībā. Savukārt Vidzemes Augstskolas recenzents Gatis Krūmiņš nezūdošās vērtības salīdzina ar “mūsu cilvēkiem, kuros nākotnē jāinvestē”, lai sasniegtu jaunus mērķus.
Monogrāfija tapusi, pateicoties uzņēmumam “Latvijas Mobilais Telefons” un Valsts kultūrkapitāla fondam.