FOTO: Atrod leģendārā vācu kaujas kuģa vraku 0
Britu zemūdens arheologa Mensana Bonda (Mensun Bound) vadītajai ekspedīcijai pie Atlantijas dienviddaļas Falklendu salām okeāna dibenā izdevies uziet leģendārā ķeizariskās Vācijas bruņu kreisera “Scharnhorst” vraku.
Tas teikts paziņojumā, ko 5. decembrī izplatījusi ekspedīcijas finansētāja Falklendu Jūras mantojuma sabiedrība (“Falklands Maritime Heritage Trust”) – nevalstiska organizācija, kas uzstādījusi par mērķi veicināt salu jūrniecības kultūras mantojuma izpēti un popularizēšanu.
Admirāļa grāfa Maksimiliana fon Špē komandētās eskadras flagkuģis gāja bojā 1914. gada 8. decembrī jūras kaujā ar britu floti, paņemot līdzi 2200 komandas vīru dzīvības, pašu admirāli ieskaitot. 12 tūkstošu tonnu lielā kuģa vraks atrodas 1610 metru dziļumā 98 jūras jūdzes (ap 180 km) no Falklendu administratīvā centra Portstenlijas.
Grāfa fon Špē piecu kreiseru eskadra plānoja pārsteiguma uzbrukumu salām, kas bija svarīga britu flotes atbalsta bāze Atlantijā. Pirms tam vāciešiem izdevās gūt uzvaru jūras kaujā ar britiem Klusajā okeānā pie Čīles krastiem. Šoreiz angļi atklāja vācu plānu un uzsāka grāfa fon Špē eskadras vajāšanu. Admirālis, saprotot, ka izvairīties neizdosies, pieņēma kauju un pats devās pretim vajātājiem.
Briti izrādījās pārāki – viņu kuģi, īpaši tam laikam modernie “HMS Invincible” und “HMS Inflexible” bija gan lielāki izmēros, ātrāki, gan tālāku artilērijas sniedzamību un lielākiem lielgabalu kalibriem.
“Scharnhorst” nogrima 1919. gada 8. decembrī plkst 16.17 pēc aptuveni trīs stundu ilgas kaujas.
Kaujā tika iznīcināti vai pēc smagu bojājumu gūšanas pašu komandu nogremdēti arī bruņu kreiseri “Gneisenau”, “Nürnberg”, “Leipzig” un vēl divi apgādes kuģi. Izglābties izdevās vien vieglajam kreiserim “Dresden”.
Pēc šī trieciena vācu karakuģu sirojumiem okeānos Pirmā pasaules kara laikā bija darīts gals un vācu ambīcijām jūrās vairs nebija seguma.
Falklendu kaujā gāja bojā ne tikai pats admirālis Maksimilians fon Špē, bet arī divi viņa dēli – jūras virsnieki Heinrihs un Oto, kas dienēja uz citiem kaujā iesaistītajiem karakuģiem.
Vācu bruņu kreisera vraka meklējumus uzsāka 2014. gadā, saistībā ar Falklendu jūras kaujas simtgadi, taču tie sākotnēji nesekmējās. Šogad darbus atjaunoja, izmantojot specializēto pētniecības kuģi “Seabed Constructor” un autonomas, robotizētas zemūdens izpētes iekārtas un sonārus, kas metodiski apsekoja aptuveni 4500 kvadrātkilometru okeāna dibena.
“Atrašanas brīdis bija kaut kas ārkārtējs. Mēs bieži medījām ēnas jūras dibenā, taču, kad pirmo reizi parādījās “Scharnhorst”, nebija šaubu, ka tas ir meklētais vācu kuģis. Noskaidrošanai mēs nosūtījām pie tā zemūdens robotu un uzreiz nonācām kara drupu laukā. Kuģis pēkšņi iznira no tumsas, ar lielgabaliem, kas visi norādīja šaušanas virzienu,” žurnālistiem stāstījis zemūdens arheologs Bonds.
“Falkland Maritime Heritage Trust” norāda, ka uzsāks procesu, lai “Scharnhorst” un tā komandas atdusas vieta tiktu aizsargāta ar likumu kā piemiņas vieta un kritušo kaps. Vraka apsekošanas laikā, tas nav aizskarts.