FOTO. Aspazijai – 159! Ielūkojamies 10 spilgtākajās atziņās no rakstnieces daiļrades 10
Šodien, 16. martā, savu 159. dzimšanas dienu svinētu latviešu literāte un sabiedriskās domas veidotāja, Raiņa dzīvesbiedre Aspazija (īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk – Elza Pliekšāne).
Portālā enciklopedija.lv vēstīts, ka viņa bija rakstniece ar spožu grieķiskās cilmes pseidonīmu un leģendām apvītu, līdz galam neizpētītu dzīvesstāstu. Tāpat jāuzsver viņas loma latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsākumā. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju, tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.
Radošā tandēmā ar Raini viņi bija spilgtākais intelektuālais pāris latviešu kultūrā, radot tēlus un motīvus, kam bijusi izcila spēja transformēties citās mākslinieciskās jaunrades formās – teātrī, kino, mūzikā, tēlotājmākslā.
Aspazijas darbu ilgtspēju apliecina to dzīvotspēja mākslā. Solo un kora dziesmas ar Aspazijas vārdiem komponējuši Emīls Dārziņš, Jāzeps Mediņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Vītols, Emīls Melngailis, Ādolfs Skulte, Bruno Skulte, Raimonds Pauls, Juris Karlsons, Zigmars Liepiņš, Jānis Lūsēns, Ingmars Zemzaris, Arturs Maskats, Ilona Breģe, Kaspars Zemītis, Ieva Parša un citi. Operas žanrā – J. Mediņa “Vaidelote” (1925), Jura Karlsona “Sidraba šķidrauts” (1999), lugas “Zalša līgava” radioiestudējuma (2015) Jāņa Ķirša veidotais skaņu celiņš u.c.
Koncertā uzstāsies pianists Daniils Mickevičs un itāliešu vijolniece Prisca Luce Verardo. Abus jaunos mūziķus vieno mīlestība pret romantisma mūziku, ar kuru savas dzīves laikā aizrāvusies arī Aspazija.
Pasākumā skanēs Žana Sibēliusa, Roberta Šūmaņa, Franča Šūberta, Friča Kreislera un Ennio Morrikones mūzika.