Foto LETA

FOTO: Ar svecīšu gājienu Rīgas Brāļu kapos godina Ziemassvētku kaujās kritušo piemiņu 0

Rīgas Brāļu kapos šodien plkst.15 notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Pasākumā piedalījās AM parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks, NBS komandieris Leonīds Kalniņš, NBS regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri un karavīri.

Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu, pasākuma dalībnieki devās svecīšu gājienā un iedegtās svecītes novietoja pie Mātes Latvijas tēla un kritušo strēlnieku atdusas vietām.

CITI ŠOBRĪD LASA

NBS karavīri Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Rīgas Brāļu kapos piedalās kopš 1995.gada.

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12.armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada 23.decembrim līdz 29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim pēc jaunā stila.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.