Foto LETA

Rīgas Brāļu kapos šodien plkst.15 notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Lasītākie

Nosaukti trīs cilvēka dzīvībai visbīstamākie pārtikas produkti 11

Kā mans mēģinājums atteikties no cukura pārvērtās par ceļojumu uz elli 6

Kokteilis

Šīs lietas bieži tiek dāvinātas dzimšanas dienā – tas ir stingri aizliegts

Lasīt citas ziņas

Pasākumā piedalījās AM parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks, NBS komandieris Leonīds Kalniņš, NBS regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri un karavīri.

Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu, pasākuma dalībnieki devās svecīšu gājienā un iedegtās svecītes novietoja pie Mātes Latvijas tēla un kritušo strēlnieku atdusas vietām.

RAKSTA REDAKTORS

“Kā vadītājs nederot, bet arī zemākā amatā neņem darbā, jo esmu gudrāks par priekšnieku!” Valdis stāsta, ka ar augstāko izglītību nevar atrast darbu Latvijā

VIDEO. Aglonā no telekomunikāciju torņa nokrīt un dzīvību zaudē talantīgs futbolists

Kokteilis

VIDEO. Magone Liedeskalna negaidīti pamet šovu “Slavenības. Bez filtra”. Kas noticis?

NBS karavīri Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Rīgas Brāļu kapos piedalās kopš 1995.gada.

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12.armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada 23.decembrim līdz 29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim pēc jaunā stila.