FOTO. Aprit 20 gadi kopš pirmās dzirdes implanta operācijas bērnam 0
Ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaicīgi atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei.
28. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Starptautiskajai kohleāro implantu un dzirdes dienai veltīts pasākums.Vienlaikus tika atzīmēti 20 gadi, kopš Latvijā veikta pirmā kohleārā implantācija bērnam dzirdes traucējumu koriģēšanai.
25. februārī visā pasaulē atzīmēja Kohleāro implantu dienu, bet 3. martā tiks atzīmēta Dzirdes diena. Latvijā šis laiks iezīmē vēl vienu jubileju –20 gadu, kopš bērnam Latvijā pirmoreiz ievietots dzirdes implants.
No 2003. gada darbojas valsts apmaksāta programma, kas šobrīd ļauj katram bērnam, kuram konstatēta nedzirdība, saņemt nepieciešamo tehnoloģiju vairāk nekā 20 000 eiro vērtībā. Ik gadu Latvijā tiek veiktas 20–25 kohleārās implantācijas bērniem.
“Izteikti smagi dzirdes traucējumi, ko dēvējam par nedzirdību, ja vien tie savlaicīgi diagnosticēti un ja bērna vecāki ir gatavi piedalīties turpmākajā ikdienas apmācības procesā, netraucē bērnam dzirdēt, apgūt runātu valodu, mācīties vispārizglītojošā skolā un studēt augstākajās mācību iestādēs.
To redzam arī mūsu pirmo kohleāro implantu lietotāju vidū, kuri sekmīgi studē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs,” stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.
Tā, piemēram, Latvijā pirmā kohleārā implanta saņēmēja Marija, kura bijusi nedzirdīga kopš pirmajām dzīves dienām, šobrīd studē Nīderlandē un brīvi sarunājas četrās valodās. 2000. gadā valsts apmaksātas kohleāro implantu programmas nebija, tāpēc Marijas vecāki nepieciešamos līdzekļus meklēja pašu spēkiem.
Būtisku un tobrīd vienīgo palīdzību kohleāro implantu gaidītāju rindas mazināšanā sniedza“Latvijas Mobilais Telefons” (LMT), neilgi pēc valsts programmas uzsākšanas iegādājoties kohleāros implantus 26 bērniem, kuri tobrīd bija gaidītāju rindā.
“Mūsdienu tehnoloģijas patiešām raisa apbrīnu, taču tās kļūst jēgpilnas vien tad, ja ar to palīdzību spējam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. LMT iestājas par Latvijas iedzīvotāju labsajūtu un pilnvērtīgu dzīvi. Ar patiesu gandarījumu jau daudzus gadus atbalstām Latvijas Bērnu dzirdes centru, palīdzot bērniem, kuriem kopš dzimšanas konstatētas dzirdes problēmas, to kompensēt ar piemērotām tehnoloģijām,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.
Kā atzīst dzirdes speciālisti, visbiežāk nezinātājs pat nenojauš, ka cilvēks, ar kuru viņš sarunājas, kopā mācās vai spēlē sporta spēles, ir nedzirdīgs. Par problēmu liecina vien neliela ierīce aiz auss.
“Kohleāro implantu lietotāji piedalās moderno deju sacensībās un dejo tautas dejas, spēlē tenisu, šahu un futbolu, spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Nereti šie cilvēki spēj sasniegt daudz vairāk nekā tie, kuriem daba devusi perfektu dzirdi,” atzīst Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.
Pasākumā 28. februārī Latvijas un ārvalstu eksperti dalījās jaunākajās atziņās par inovatīviem tehniskajiem risinājumiem un valodas attīstības prasmēm bērniem pēc implantācijas, kā arī uzklausīja implanta lietotāju pieredzes stāstus.
Pasākumu rīko Latvijas Bērnu dzirdes centrs un Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi LV” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un LMT atbalstu.
