FOTO. Apceļojam Latvijas pilis! Krustpils pils – viena no senākajām Latvijā, taču joprojām varena un karaliska
35
Iebraucot Jēkabpilī, noteikti nepabrauksiet garām Krustpils pilij, kas kopš 13. gadsimta uzticīgi pārrauga Daugavas krastus.
Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili.
16. gs. vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi Krustpils pilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus.
Pēc Pirmā pasaules kara Krustpils pilī mitinājās Latgales artilērijas pulks. Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva PSRS armijai.
Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus.
Krustpils pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.
Teika par Krustpili vēsta…
“Kad senāk barons cēlis Krustpils pili, tad tas nezin kāda iemesla dēļ bija sanācis matos ar pašu Velnu. Barons, būdams bagāts, par to daudz nebēdājis, jo pieturējies pie uzskata, ka par naudu i pats Velns danco. Bet šoreiz tīri tā viss nebijis, – Velns arī par naudu negribējis dancot, un, cik barona strādnieki pa dienu pili uzmūrē, tik Velns pa nakti noārda un akmeņus samet Daugavā.
Tā tas gājis ilgu laiku. Baronam jau naudas kulei rādās dibens, bet no pils vēl neko redzēt, toties sala Daugavā jau divreiz tik liela kā līdz šim. Kāds no mūrniek meistariem ieteic baronam ar Velnu izlīgt un ziedot kādu cilvēku. Barons, redzēdams, ka citādi arī nekas neiznāks, ir ar mieru, un tūliņ nākamajā dienā piedzirdījuši kādu poļu strādnieku un to iemūrējuši pils stūra tornī.
Velns ar to arī apmierinājies un ļāvis pili uzcelt, bet vienmēr vēl par savu māju uzskatījis mazo torni, un arvien tur apmeties. Sevišķi naktīs neviens torņa tuvumā nerādījies, jo kuram tad nu ir patikšana ar tādu kungu kā Velns nākt kādās nekādās darīšanās”.
*M. Bahmans Krustpilī, pierakstījis O. Bērziņš.
Sens nostāsts vēsta, ka Krustpils pilī spokojoties Brūnā Dāma
Savulaik kāda nabadzīga latviešu kalponīte iemīlējusi bagāto baronu fon Korfu dēlu. Dēla vecāki, pretojoties šai mīlestībai, ievilinājuši nabaga kalponīti tumšajos pils pagrabos un pils kalpiem likuši aizmūrēt visas ejas. Kalponīte esot bijusi ģērbta vienkāršā, pelēcīgi brūnā linu kleitā. Kopš tiem laikiem vēl joprojām vēlās nakts stundās brūnganīga, gaisīga ēna slīdot cauri pilij un tās steidzīgo soļu atbalss esot sadzirdama pils plašajos gaiteņos.
Muzejs apmeklētājiem piedāvā
• Krustpils pils apskati gida vadībā, kuras laikā iespējams iepazīties ar pils vēsturi, pastāvīgo ekspozīciju, aplūkot restaurācijas laikā atjaunotās pils interjera detaļas.
• Krustpils pilī iespējama telpu noma pasākumiem, semināriem un konferencēm.
• Pils izstāžu zālē un vārtu tornī var aplūkot mākslas izstādes.
• No atjaunotā pils vārtu torņa skatu platformas iespējams vērot Jēkabpils pilsētas panorāmu.
• Ģimenes biļetes, dāvanu kartes.
• Krustpils pils ir atvērta apmeklētājiem septiņas dienas nedēļā.
• Piedāvājumā arī dažādas izglītojošās programmas (gatavot ziepes, sveces, liet papīru u.c.)
Grupu ekskursijas lūgums pieteikt darba dienās no plkst. 9.00-17.00 pa tālruni 27008136.
Cik maksā ieejas biļete?
Krustpils pils 2. stāvs, ekspozīcija par Jēkabpils pilsētas vēsturi, muižas virtuves ekspozīcija, skatu tornis (ziemas sezonā slēgts), izstādes
PIEAUGUŠAJIEM € 6.00
SKOLĒNIEM, STUDENTIEM, SENIORIEM € 3.50
ĢIMENES BIĻETE € 12.00
Ir jaunumi
Pilī tiek domāts par arvien jaunām iespējām apmeklētājiem. Krustpils pilī iekārtota jauna ekspozīcija ar 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma pils virtuves interjeru. Tās apmeklētājiem būs iespēja gūt ieskatu par baronu ēšanas kultūru un pavāru darba apstākļiem, apskatīt senos virtuves priekšmetus. Ekspozīcija vienlaicīgi kalpos kā programmu norises vieta. Te varēs izspēlēt arī vairākas spēles, iepazīties ar senām ēdienu receptēm. Ekspozīcija papildināta ar skaņu efektiem un sešiem video sižetiem, kuros redzami dažādi virtuves priekšmeti darbībā – patvāris, ābolu mizotājs, citronu sulas spiede un citi. Iepriekš sazinoties ar muzeju, būs iespēja pieteikt ekskursiju ar gidu vai arī kādu no izglītojošajām programmām.
Krustpils pils mūra piebūve – C korpuss ieņem neaizstājamu lomu pils kopējā ansamblī. Vairākus gadu desmitus šī Krustpils pils ēkas daļa nav bijusi pieejama apmeklētājiem. Ēka ir saimnieciska rakstura, tajā ir saglabājušās autentiskas lietas, kas ir unikālas sava laikmeta iezīmes. Šāda veida ekspozīcija ir unikāls piedāvājums, jo nav skatāms citur tuvākajā apkaimē.
Krustpils pils C korpusa senākās mūra daļas celtas 18. gs. beigās. Saglabājušies manteļskursteņa nospiedumi un zem grīdas atrastās virtuves notekūdeņu tranšejas. Korpuss būvēts kā muižas saimniecības ēka, kuras 1. stāvā izvietota virtuve. Labajā pusē manteļskurstenim atradās telpa ar maizes krāsni, bet kreisajā, domājams, ēdamistaba.
19.gs. sākumā ēka paplašināta, bet funkcija netiek mainīta un līdz pat 1. pasaules karam. 19. gs. 2. pusē, uzbūvējot 2. stāvu, manteļskurstenis tiek nojaukts, bet tā vietā izveidots liels dūmvads, pie kura pieslēdzas 1. un 2. stāva plītis un krāsnis. Ziemeļaustrumu pusē piebūvēja tualetes izbūvi. 1. stāvā korpuss saglabāja iepriekšējo funkciju – pils virtuve, bet 2. stāvā, domājams, bija dzīvojamās telpas. Malkas apkure tika lietota līdz 20. gs. 60. gadu beigām, kad to nomaina pret centrālo apkuri.
20. gs. 20. – 30. gados un 20. gs. 2. pusē korpuss samērā maz postīts, saglabājušās vēsturiskās 19. gs. 2. puses būvdetaļas: logi, durvis, siju dēļu griesti un jumta konstrukcijas.
Tāpat arī Krustpils pils piedāvā ko nebijušu – izlaušanās spēli “Barona dārgumi”. Draugu kompānijā vai ģimenes lokā aizraujoši pavadiet laiku un pārbaudiet savu erudīciju. Vai stundas laikā spēsiet atrisināt uzdevumu virkni, lai atrastu dārgumi lādi, kuru barons te atstājis, steigā pametot pili.
