FOTO. Apceļojam Latvijas pilis! Alūksnes jaunā pils – progresīva pieeja telpiskās uzbūves izstrādē
15
Fītinghofu vārds ar Alūksni jeb kādreizējo Marienburgu saistāms jau kopš 14. gadsimta. Tūlīt pēc Marienburgas cietokšņa uzcelšanas, te sāka saimniekot pils komturs Arnolds fon Fītinghofs. 1360. gadā viņš kļuva par Livonijas ordeņa mestru.
1750.gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Alūksnes novada muižas dāvāja kancleram grāfam Mihailam Voroncovam, kurš iespējams, Alūksnē, tā arī ne reizi nepabijis, pēc trim gadiem īpašumu pārdeva Otto Hermanim fon Fītinghofam. Tieši ar Otto Hermaņa vārdu 18. gs. II pusē Alūksne piedzīvoja savu īsteno uzplaukumu – jaunā muižas ansambļa būvi un parka ierīkošanu.
Alūksnes Muižas parks
18. gs. otrajā pusē muižas parku sācis veidot toreizējais muižas īpašnieks Otto Hermanis fon Fītinghofs. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā, taču vēlāk, Eiropā attīstoties ainaviskajiem dārziem, jaunās tendences nokļuva arī līdz Alūksnei, un tēva veidotajā parkā Burhards Kristofs fon Fītinghofs sāka attīstīt ainavu parkam raksturīgās iezīmes.
Ierosmi tam viņš guva, kalpodams par Pāvila I kambarsulaini Pavlovskas pilī, Krievijā, kur jau bija izveidots angļu stila ainaviskais dārzs. Parkā tika veidotas skatu perspektīvas, saglabājot brīvas lauces, dekoratīvos stādījumus dēstīja dabiskās grupās, lai to lapotņu krāsas, cita citu papildinot, radītu krāšņu ainavu.
Savukārt atrašanās ezera krastā un nelīdzenais reljefs muižas parkam piešķīra īpašu valdzinājumu. Muižas parka ainavu baronu dzimta papildināja ar dažādiem arhitektoniskiem veidojumiem – paviljoniem, tempļiem, strūklakām, statujām, obelisku. 19. gs. sākumā Alūksnes Muižas parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Sākotnēja parka platība bija 50 ha.
Alūksnes Muižas parks ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopā ar Alūksnes Jauno pili tas veido nedalāmu ansambli. Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas ir sākta parka sakopšana, arhitektūras objektu atjaunošana un restaurācija. Pašreizējā parka platība ir 32 ha.
Alūksnes Jaunā pils – Neogotikas pērle
Alūksnes muižas apbūves spožākā pērle ir pēdējā baronu fon Fītinghofu vasaras rezidence- Alūksnes Jaunā pils. Tās būvniecība datēta ar laika posmu no 1859. līdz 1863. gadam, kad Alūksnes muižā saimniekoja kambarkungs un Vidzemes landrāts Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs.
Alūksnes Jaunā pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas iekštelpās glabā mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus neogotikas, neoklasicisma, neorenesanses, neorokoko un pat eksotiskajā mauru stilā.
Alūksnes Jaunās pils būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau, kaut gan pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu Johanu Dānielu Felsko kā pils projekta autoru. Alūksnes baznīcas grāmatās 1862. gadā pieminēts arī vietējais būvmeistars Roberts Millers. Neogotikas stilu pils arhitektūrā spilgti iezīmē pils augšējā robustā mala jeb dzeguļi torņa un jumta augšdaļu noslēgumos, nelielie tornīši, sienu rustojums, Tjudoru rozes balkona rotājumā, logu sandriki un smailoka gotiskās arkas logu noslēgumos, kas tiecas pretim debesīm.
Pils ir celtne ar sarežģītu ārējo konfigurāciju, visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei un telpu grupējums izpaužas ārējā apjomā. Katra telpu grupa tiecas fasādē izcelties kā atsevišķa apjoma daļa. Šāda organiska plānojuma un ārējā tēla saikne liecina par progresīvu pieeju telpiskās uzbūves izstrādē un ieskicē tās tendences, kas attīstījās vēlāk – jūgendstila periodā.
Fasādes vidū ir poligonāls izvirzījums. Tā ir daļa no centrā esošās lielās zāles, no kuras pa kreisi ir galvenā ieeja – reprezentatīvā. Šai pilij nav neogotikas pilīm raksturīgais ieejas lievenis. Ieeja ir iedziļināta, un virs tās izveidota lodžija. Pirmajā stāvā bez parādes zāles atradās muižas īpašnieka apartamenti – ēdamzāle, kabinets, bibliotēka, pieņemamā telpa, palīgtelpas un plašas kāpnes. Ziemeļaustrumu pusē atradās saimniecības telpas, virtuve, kā arī noliktava.
Pils galvenā fasāde vērsta pret ziemeļiem, ar skatu uz ainavisko parku un gleznaino Alūksnes ezeru. Pils būvēta Alūksnes Muižas parka teritorijā, kas bija pieejama tikai baroniem, viesiem un kalpotājiem.
Fītinghofu dzimtai pils piederēja līdz pat 1920. gada agrārajai reformai. 1918. gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs atstāja pili un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbus.
Pils izmantošana
Alūksnes Jaunā pils savas pastāvēšanas laikā kalpojusi dažādiem mērķiem.
1905. gadā pilī mitinājās soda ekspedīcija V. Orlova vadībā. 1905. – 1907. gada notikumu laikā pils pagrabos mocīti revolucionāri no plašas apkārtnes.
Vēlāk darbu pilī uzsāka Kara revolucionārā komiteja, bet no 1918. gada decembra līdz 1919. gada maijam – padomju valdības Izpildu komiteja un Partijas komiteja. 1919. gada februārī neilgu laiku Alūksnes Jaunajā pilī atradās somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” štābs.
1920. gadā pili piešķīra Izglītības ministrijai ģimnāzijas ierīkošanai, taču tās pārbūve skolas vajadzībām prasīja lielus līdzekļus un tika nolemts ģimnāzijai celt jaunu ēku.
1920.-30. gados pilī tika izvietots 7. Siguldas kājnieku pulka štābs. Šajā periodā veikta telpu pārbūve, izmainīts telpu iekšējais plānojums, nojauktas un izbūvētas jaunas sienas, izbūvēta kanalizācija. Pagrabā stāva telpās tika iekārtotas pulka virssardzes un aresta telpas, sardzes telpa, galdnieka darbnīcas un noliktava, maizes ceptuve, maizes ceptuves noliktava, maizes cepēja dzīvoklis, virsnieku kluba ķēķis un pieliekamā telpa. Pirmā stāva telpās atradās pulka komandiera kabinets, adjutanta kabinets, bibliotēka, telefonu centrāle, dežūrvirsnieka istaba, virsnieku klubs. Otrā stāva telpās – pulka komandiera dzīvoklis, pārvaldības daļas kanceleja, saimniecības priekšnieka kabinets, saimniecības daļas kanceleja, rakstvežu dzīvokļi.
Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950. gadu beigām pilī darbojās dažādas kultūras iestādes: izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs, bija iekārtoti arī dzīvokļi.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pilī mājoja mākslas skola, Bērnu un Jauniešu interešu centrs, Tūrisma informācijas centrs un lietišķās mākslas studija „Kalme”.
Šobrīd pilī darbojas Alūksnes novada muzejs (no 1959. gada) un Dabas muzejs “Vides labirinti”.
Pils restaurācija
2014. gadā veikta arhitektoniskā izpēte, ko izstrādāja Ināras Caunītes arhitektu birojs, apstiprinot faktu, ka pils iekštelpās ir mākslinieciskie, iluzorie sienu un griestu gleznojumi dažādos mākslas stilos. Katrā telpā vai telpu grupā ir cits mākslinieciskais stils, kas šo pili izceļ citu piļu kontekstā. Kā atzīst Latvijā labākie arhitekti un mākslas zinātnieki- atsegtie sienu gleznojumi ir unikāli ar saviem iluzorajiem (3D) gleznojumiem, piesātināto krāsu gammu un vairāku neostilu izmantošanu visā pilī.
2015. gadā restaurēts vējtveris, 2017. gadā 1. stāva kāpņu telpā atsegti vairāki sienu gleznojumu fragmenti, betvērienīgāki restaurācijas darbi norisinājās no 2018. līdz 2021. gadam pils mūzikas salonos – Klavieru un Ērģeļu istabās.
PIEEJAMĪBA UN PIEDĀVĀJUMS
Šobrīd Alūksnes Jaunajā pilī atrodas Alūksnes novada muzejs un Dabas muzejs “Vides labirinti”.
Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
ALŪKSNES NOVADA MUZEJS
Kontaktinformācija:
E-pasts: [email protected]; [email protected]
Tālr.: 64381321, mob. tālr. 25665538
Mājaslapa: www.aluksnespils.lv
Ieejas maksa:
Pieaugušajiem: € 6,00
Skolēniem, studentiem*, pensionāriem*: € 4,00
Ģimenēm (2 pieaugušie + 2 bērni) vai (1 pieaugušais + 3 bērni līdz 16 gadu vecumam, ieskaitot) € 15,00
Pirmsskolas vecuma bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti*: bez maksas
*uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Piedāvājums:
*Alūksnes novada muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate.
*Muzejpedagoģiskās nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem un pieaugušajiem.
*Tematiski pasākumi.
*Ekskursijas pa Alūksnes Muižas parku.
*Restaurēto mūzikas salonu īre.
