FOTO. Aktieris Rihards Lepers: “Kādu atzīmi par šo gadu ieliktu Tēva lomā, es nekautrēšos – sev likšu 10!” 4
Tikko aizvadīts Tēvu dienas gājiens un festivāls, un saistībā ar to notika arī ikgadējā vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” rīkotā Tēvu sapulce. Šoreiz tās centrālais temats bija tētis mājās – darba dalīšana ģimenē un mājas darbu veikšana, tētu pašsajūta mājās un attiecības ģimenē.
“Mājas ir tā vieta, kurai vajadzētu būt ģimenes miera un labsajūtas avotam – mājās labi vajadzētu justies katram no ģimenes. Tieši tāpēc ir svarīgi mājas pienākumus, kā arī atbildību par bērna aprūpi starp partneriem dalīt, līdzsvarot. Par šo ar tētiem runājām gan Tēvu sapulcē, gan ikgadējā tēvu aptaujā, kuras šā gada temats ir “Tētis mājās”,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja un Tēva dienas festivāla rīkotāja.
Sapulces dalībnieki, Latvijā zināmi tēti un eksperti, apsprieda jaunākās tēvu aptaujas rezultātus, attiecinot to uz savu pieredzi un ģimenes dzīvi. Tēvu sapulcē piedalījās TV un radio personība Māris Grigalis, ekstrēmo sporta veidu cienītājs un fotogrāfs Armands Alps, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, mājokļu attīstītāja “Bonava” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, aktieris Rihards Lepers un Zemessardzes orķestra priekšnieks, kapteinis Andis Karelis.
Ar savām atziņām dalījās arī bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs, ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis, ārsts psihoterapeits; Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile un vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Tēti mazāk iesaistās mājas darbos, lielākoties – darba dēļ
Kā liecina vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” sadarbībā ar mājokļu vadošo attīstītāju “Bonava Latvija” veiktā aptauja “Tētis mājās”*, 67 % respondentu ģimenēs ikdienas mājas darbi tiek dalīti pēc situācijas – tos veic abi vecāki, skatoties pēc tā brīža situācijas un iespējām.
“Mājas saimniecības darbu aspektā es dzīvoju tā, it kā dzīvotu viens. Ja redzu, ka ir kas netīrs, notīru, nevis eju pie sievas un jautāju, kāpēc tur nav notīrīts. Ar šādu domāšanu mēs nenonākam līdz situācijai, ka kāds uz kādu ir apvainojies. Visu, ko es daru, sāku ar sevi un saprotu, ka bērni mācās no manis, redzot, kā daru es,” pieredzē dalās Armands Alps, ekstrēmo sporta veidu cienītājs.
Viņam piekrīt Andis Karelis: “Ģimenē nav pareizi dalīt darbus – patīk vai nepatīk. Dzīvojot ar ģimeni, lietas ir jāizdara.
Gan ģimenes vide, gan kopdzīve, gan paraugs bērniem neveidosies labs, ja ir viens, kas berž grīdas, bet otrs sēž un lasa žurnālu vai skatās televīziju. Jaunajai paaudzei jau no bērnības jārāda, ka ģimene ir viens liels kopums.”
Aptaujā 31 % tētu norādījuši, ka mājas pienākumus veic katru dienu, 28 % – bieži, bet 39 % mājas solī iesaistās dažkārt. Vienlaikus 59 % tētu vērtē, ka mājas darbos iesaistās mazāk nekā partnere, un dati liecina, ka iesaiste ir mazāka, ja tēta darba nedēļa pārsniedz 40 stundas.
Visbiežāk tēti mājās saremontē, kas saplīsis (88 %), un šis pienākums lielākajai daļai aptaujāto arī sagādā lielāko prieku. Tāpat tēti biežāk iznes atkritumu kasti – 85 %, iepērkas (73 %), mazgā traukus vai kārto trauku mazgājamo mašīnu (55%) un gatavo ēst (šo pienākumu veic teju puse aptaujāto tēvu).
Tēvi retāk spēlējas ar bērniem, bet jūtas droši, aprūpējot zīdaini
Kā liecina aptaujas rezultāti, 49 % tēvu ar bērnu spēlējas retāk nekā partnere, 37 % uzskata, ka spēlējas vienlīdz daudz, cik mamma. Tāpat 71 % tētu atzīst, ka jūtas vai jutās droši, aprūpējot zīdaini.
“Ja man jautājat, kādu atzīmi sev par šo gadu ieliktu Tēva lomā, es nekautrēšos – sev likšu 10. Ņemot vēro, ka pagaidām man ir viens bērns, pieļauju, ka es viņai varētu būt vienīgais, vislabākais tētis pasaulē.
Es vismaz tāds cenšos būt,” smaidot teic aktieris Rihards Lepers.
Izvēršot tēmu par tētu spēlēšanos un laika pavadīšanu kopā ar bērnu, kapteinis Andis Karelis piebilst: “Neraugoties uz to, kurš no vecākiem ir vairāk ar bērnu mājās, abiem vecākiem jāiemācās kvalitatīvi, pilnvērtīgi pavadīt laiku ar bērnu.”
Arī Kaspars Gorkšs atklāj savus uzskatus par attiecību veidošanu ar bērniem – viņa bērni šobrīd ir 14 un 16 gadu veci, un savstarpējās attiecības tiek veidotas uz trim pīlāriem. “Esam vienojušies par trim pīlāriem. Pirmais – mēs runājam ļoti atklāti, arī par visu sarežģīto. Es esmu šķīries, tāpēc sarežģītības ir ļoti daudz. Otra lieta ir, ka mēs cits citu diezgan sarkastiski apceļam, lai sagatavotu turpmākajai dzīvei, lai nekas nevarētu iedragāt pašapziņu vai izsist no sliedēm. Un trešā lieta – mirkļi, ko pavadām kopā, ir kvalitatīvi pavadīts laiks. Šīs trīs lietas apvienojot, mēģinām būvēt savu līdzās pastāvēšanu.”
Savukārt Māris Grigalis dalās pieredzē un piekodina, ka tēti nedrīkst caur bērniem mēģināt īstenot savus sapņus, uzspiest savu redzējumu: “Man bērnībā divstāvu gulta bija sapnis, ko nevarēja īstenot. Tāpēc pirmajam puikam nopirku divstāvu un spiedu viņu gulēt otrajā stāvā, jo man likās – es biju pārliecināts! –, ka viņam tas ļoti patiks. Taču tagad gultu esmu izmontējis, un viņš guļ pirmajā stāvā…”
Kad bērni slimo, mājās tomēr paliek mammas
Tēvu aptaujas respondenti tika aicināti dalīties pārdomās gan par jauno direktīvu, kas paredz, ka abiem vecākiem būs jādodas bērna kopšanas atvaļinājumā, gan arī par to, kurš no partneriem biežāk ņem slimības lapu bērna saslimšanas gadījumā. 56 % respondentu norāda, ka bērna veselības problēmu gadījumā biežāk vai vienmēr slimības lapu ņem partnere (tikai partnere 22 % gadījumu). Vien trešā daļa (32 %) slimības lapu bērnu dēļ ņem vienlīdzīgā apmērā, kamēr 12 % tētu teic, ka slimības lapu ņem tikai viņi.
Uzklausot, ka daļa aptaujas dalībnieku norādījuši, ka, viņuprāt, ar mazuli labāk prot apieties mamma, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs tēvus mierina un iedrošina: “Man ir laba ziņa, un tā ir – smadzenes mums, vīriešiem un sievietēm, lielā mērā ir vienādas. Ir skaidri zināms, ka bērna primārā aprūpētā funkcija ir saistīta ar hormonālām pārmaiņām smadzenēs, bet tas nav saistīts ar dzimumu. Protams, ka jaundzemdējušas sievietes smadzenes ir jau sagatavotas bērna aprūpei, bet mēs zinām: ja tu kā tētis esi spiests uzņemties primārā aprūpētāja lomu, gribi vai negribi, ļoti īsā laikā iedegsies tās pašas smadzeņu vietas kā jaundzemdējušai sievietei – pieaugs oksitocīna līmenis. Ja mijiedarbība ar bērnu notiek, mūsu bioloģiskā predispozīcija veidot attiecības ar bērnu ir ļoti stipra. Tāpēc, ja tētim dos iespēju, viņam izdosies.”
