FOTO. Aktieris Kaspars Gods ar draugu un kolēģu atbalstu iekārtojis mājokli: kādreiz te bija bērnudārza grausts, tagad – mīlīga muižiņa 1
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Liepājas teātra aktieris un neatkarīgā “Goda teātra” vadītājs Kaspars Gods savu mājokli izveidojis kādreizējā bērnudārza graustā. Kā fēnikss atdzimstot no pelniem, garenā ēka (kopējā platība apmēram 280 kvadrātmetru) nu izskatās kā mīlīga muižiņa. Ielūkosimies, kā tā iekārtota!
“Šī ēka celta divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu vidū, tajā darbojies tresta bērnudārzs. Pēcāk bija pamesta, trūcis saimnieka. Kad to iegādājos, jumts bija caurs, vietām pat ieauguši krūmi, tievi koki – īsts kļavu mežs! Lielajā telpā bija dedzinātas riepas, domājams, te bija mituši bezpajumtnieki… Lupatas, drazas, sadzīves tehnikas karkasi, detaļas… Acīmredzot šī vieta patvaļīgajiem iemītniekiem kalpojusi par tehnikas sadales placdarmu, jo netālu atrādās metāllūžņu pieņemšanas punkts,” stāsta aktieris.
Viņš aicina apskatīt telpas. Ienākot mājā, skatienam paveras priekštelpa ar bāra leti, augstiem krēsliem.
Turpat neierastā veidā iekārtota atklāta garderobe, par kuru Kaspars Gods piebilst: “Pie griestos iekārtās armatūras var uzkabināt drēbju pakaramos. Vietas te pietiks apmēram trīsdesmit cilvēku apģērbiem.”
No mājas ieejas pa labi redzam oriģinālas bīdāmās durvis uz plašo mēģinājumu zāli. Tajās – unikāli metālkalumi no arkla detaļām, ko izgatavojis talantīgais vietējais metālmākslinieks, Liepājas teātra scenogrāfs Aivars Vamzis.
Halles griestos – metālā kalta lustra, arī Aivara meistardarbs! Par viņu vērts piebilst, ka Aivara tēvs bijis galdnieks, pratis labi zīmēt un, to visu apvienojot, izgatavojis ne vien skaistus, bet arī praktiskus darbus.
Bērnībā Priekules puika nav gājis bērnudārzā, bet lielākoties laiku pavadījis mājai blakus esošajā kolhoza darbnīcā, kur arī sācis iemēģināt roku dažādu lietu izgatavošanā. Meistarības knifus noskatījis un apguvis pie rotkaļa Andra Grebja, bet lielākoties – pašmācībā.
Mēģinājumu zāles sienas nokrāsotas gaiši pelēkas, pie tām kā dizaina akcents – scenogrāfa Vara Siliņa gleznojums uz celtniecības putuplasta plāksnes – tiešām izskatās neierasti!
Pie zāles sienas atrodas vieglas konstrukcijas metāla kāpnes, kuras ar trīša ierīci vajadzības gadījumā var pacelt, lai netraucētu zālē sanākušajiem.
Kaspars Gods teic, ka zāle tiek izmantota arī bērnu ballītēm, pieaugušo dejām, filmu rādīšanai… Starp citu, šo teātri var saskatīt no ēkas bēniņiem.
Kāpjam augšā lūkoties. Smaržo kaltēta tēja, redzu, cik meistarīgi restaurētas, protezētas vecās jumta sijas. Ir iecere bēniņos iekārtot guļvietas ciemiņiem.
No ieejas pa kreisi – dzīvojamā telpa, apvienota ar virtuvi. Tās sienā iemūrēts atklātais kamīns. Pārbūvē vairākās vietās, tostarp palodzēm, izmantoti platie dēļi.
“Visai mājai man pietika ar četriem sešdesmit centimetrus platiem dēļiem. Ja būvniecībā izmantosim dabiskos materiālus, tad rezultāts vienmēr būs labs!” uzsver mākslinieks.
Nav bijis tik lielas rocības, lai visus materiālus pirktu, daļa uzdāvināta, iegūta par nelielu samaksu no viesnīcām, kas ik pa brīdim maina interjeru – tādā veidā, piemēram, iepirktas lustras.
Guļamistabā ievēroju dizaineres Dagnijas Melderes griestu lampu askētiskā stilā, vannas istabā – iespaidīgi platu ulmaņlaika zviedru vannu.
Aktiera dzīvesbiedrei Lienai ir sava radošā telpa, kurā viņa īsteno meistarklases, piemēram, māca pagatavot dabisku dezodorantu, odu un ērču atbaidīšanas eļļu… Arī dēlam Robertam ir sava istaba ar vannu.
“Skat, padomju grafiti: Annuška ar kazlēnu, careviča varde, Čipolino… Malku skaldu pats, katrai pagalei zinu vārdu, jo, kamēr saskaldu, aiznesu uz grēdu, iegaumēju, kā tā plīsa vai neplīsa…” smaidot noteic mākslinieks.