FOTO. “Air Baltic” lido augstu: atzīta par 2018. gada labāko eksporta kompāniju 0
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2018” par labāko eksporta uzņēmumu jeb “Eksporta čempionu” atzīta Latvijas nacionālā aviokompānija AS “Air Baltic Corporation” (“Air Baltic”), aģentūra LETA uzzināja laureātu paziņošanas svinīgā ceremonijā.
Kategorijā “Eksportspējīgākais komersants” lielo/vidējo komercuzņēmumu grupā pirmo vietu ieguva informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu sniedzēja “Accenture” Latvijas filiāle par IT pakalpojumiem ar augstāko pievienoto vērtību.
Otrajā vietā ierindojās pilna cikla ārējo fasāžu kostrukcijas piegādātājs “Skonto Plan”, savukārt trešo vietu ieguva zivju konservu un zivju kulinārijas ražotājs “Karavela”, kurš spējis zivju konservu ražošanu pielāgot jaunām Rietumu tirgus vajadzībām.
Atzinību minētajā kategorijā saņēma metālizstrādājumu ražotājs “Dinex Latvia”, bērza saplākšņu ražotājs “Stiga RM”, risinājumu e-komercijas veikaliem izstrādātājs “Printful Latvia”, liekti līmēto un masīvkoka mēbeļu ražotājs SIA “Kvist”, kā arī augļu un sukāžu ražotājs SIA “Rāmkalni Nordeco”.
Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercuzņēmumu grupā atzīts “Sonarworks” par “Sonarworks Reference” akustisko programmatūru. Otro vietu šajā kategorijā ieguva datu analīzes, vizualizācijas un biznesa inteliģences (BI) lietojumprogrammu uzņēmums “eazyBI”, savukārt trešajā vietā ierindojās inovatīvu sporta trenažieru tirgotājs SIA “Sport Revolution”, kura produkcija palīdz pat Kanādas sportistiem.
Atzinību minētajā kategorijā saņēma sintētisko sporta segumu ieklājējs “European Sport Installations”, aviācijas mācību kursu sniedzējs “Air Baltic Training”, lietotāja saskarsmes pakalpojumu sniedzējs “UX Design Agency”.
Kategorijā “Importa aizstājējprodukts” pirmo vietu ieguva “Lat Eko Food” biezeņu “Rūdolfs” stāvpakās, kam otrajā vietā seko SIA “Latgales dārzeņu loģistika” (“Mežvidu” tomāti), bet trešajā vietā ierindojās musli “Graci” ražotājs SIA “Felici”. Atzinību šajā kategorijā saņēma mozaīkas dekoratīvā apmetuma “Sakret GAP” ražotājs “Sakret Plus” un stiklšķiedras karoga mastu ražotājs SIA “Zīmes”.
Kategorijā “Inovatīvākais produkts” par labāko atzīta “Gamechanger Audio” par mūzikas instrumentu skaņas paildzināšanas pedāli “PLUS”,
kam otrajā vietā sekoja “Aerones”par augstas celtspējas bezpilota lidaparātu, bet trešo vietu ieņēma SIA “Elmi” par centrifūgu “CM-75 Plus”, kura kvalitātes ziņā ir līdzvērtīga augstajiem Vācijas standartiem. Atzinību minētajā kategorijā saņēma mobilo sakaru operatora “OSS Networks” platfrma “SmartMEX”, “Ice Bliss” par saldējumu “Bliss gelato” un kosmētikas ražotājs “Madara Cosmetics” par SPF saules aizsardzības produktu līniju.
Savukārt kategorijā “Rūpnieciskais dizains” pirmo vietu ieguva “Ripo fabrika” par izcila dizainu un starptautiskas kvalitātes alumīnija margu sēriju, otrajā vietā ierindojās bruņu un šķembu vestu ražotājs “Technical textiles”, bet trešo vietu ieguva “Chocolette Confectionary” par šokolādi ar samazinātu kaloriju daudzumu un bez pievienota cukura. Atzinību šajā kategorijā ieguva SIA “Vizulo” par gaismekli “Lakstīgala”, SIA “Piche” par radošu vērienu, būvējot industriālo parku “Lidostas Parks”, “Pharm & med” par “LYLsunD3” vitamīna spreju un krila eļļas “KID” želejas lācīšiem.
Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2018” mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus,
gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) pasākumā uzsvēra, ka “Eksporta un inovācijas balva” ir svarīga balva, kas rāda, kuriem Latvijas uzņēmumiem ir vislielākais nākotnes potenciāls. Tā ir kā signāls investoriem, kuri ir spējīgākie uzņēmumi.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas kopējā ekonomikas izaugsme saskan ar valdības solīto un šogad būs aptuveni 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Pēc viņa teiktā, eksports aug straujāk nekā valsts tautsaimniecība, eksporta un inovāciju sistēma strauji sāk sakārtoties, preču un pakalpojumu eksporta struktūra strauji uzlabojas.
Pozitīvus rezultātus uzrāda celtniecības un informācijas tehnoloģiju (IT) nozare, parādās arī visdažādāko tehnoloģiju pakalpojumu kompānijas.
Par tirgus briedumu liecina ne tikai eksporta struktūras uzlabošanās, bet arī situācija iekšējā tirgū, kur ir ļoti daudz spēcīgu kompāniju, kas attīstās. Attīstās ekosistēmas, tostarp “starp-up”. Lēnām universitātes arvien vairāk iesaistās uzņēmējdarbībā.
LIAA direktors Andris Ozols apbalvošanas ceremonijā teica, ka “Eksporta un inovācijas balva 2018” ir pasākums, kurā pozitīvi ir iespēja salīdzināt uzņēmumus, vērtējot to sasniegumus, un kuriem pateicoties Latvija dzīvo labāk. Ozols novēlēja visiem komersantiem turpināt apzināti mācīties līdz vecumdienām, tostarp no citu kļūdām. LIAA direktors novēlēja ikvienam paveikt kaut ko, ko sen ir bijusi vēlme īstenot, bet līdz šim kādu iemeslu dēļ nav izdevies paveikt.
Konkurss “Eksporta un inovācijas balva” tiek rīkots jau 14 gadus.
