FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 17
Andris Tiļļa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Braucot Pārdaugavā pa Vienības gatvi, iepretī Torņakalna kapsētai pamanīsiet izteiksmīgu senu koka divstāvu namu ar augšstāva izbīdījumiem – ziemas verandām, kas stiklotas ar krāsu stikliņiem. Sētā – simtgadīgs ozols, ko iestādījis kokgriezējs, galdnieks, mēbeļu meistars Kārlis Ādamsons, kad 19. gadsimta sākumā par dzīvojamo māju pārbūvēja 1874. gadā celtu vasarnīcas tipa ēku.
Pēc padomju okupācijas namu 1997. gadā atguva Kārļa mazdēls Imants Ādamsons, tagad to apdzīvo viņa dēls Māris Ādamsons ar brāļa meitām Daci un Zani. Ir gandarījums, ka Rīgā nav gājis zudībā kārtējais koka nams un tajā kuplo Ādamsonu dzimta.
No vasarnīcas par dzīvojamo namu
Pedagogu Māri Ādamsonu satiku Torņakalna kapsētas sakopšanas talkā, uzzināju, ka viņš dzīvo turpat netālu – senā namā Vienības gatvē. Vārds pa vārdam, un Māris atklāj sava nama vēsturi, kas ietiecas 19. gadsimtā.
“Mans vecvectēvs Kārlis Ādamsons bija galdnieks – kokgriezējs, mēbeļu meistars, viņam piederēja sava galdniecība, kurā 19. gs. 20. gados nodarbināja līdz pat 30 strādājošajiem. Gadu gaitā Kārlis ir apmācījis daudzus mācekļus, pēcāk pie viņa arodu apguva un strādāja arī paša dēli.
Koka vasarnīcas tipa ēku Vienības gatvē galdniekmeistars pārbūvēja par divstāvu ģimenes dzīvojamo namu, kurā izaudzināja trīs dēlus un meitu. Pirmajā stāvā atradās plašs saimes dzīvoklis un prezentācijas zāle ar paaugstinātiem griestiem. Nams ar vairākām izejām – uz dārzu, pagalmu un galdniecību, kas atradās netālu.
Zem greznajām abām ziemas verandām, kas balstījās uz koka balstiem, bija centrālās ieejas. Māja tika pievienota pilsētas kanalizācijai, pagrabstāvā darbojās veļas mazgātava,” atklāj Māris.
Pasaules ekonomiskā krīze 30. gados radīja sekas, ko izjuta vairākums Latvijas uzņēmumu, tostarp K. Ādamsona galdniecība, kurā strādnieku skaits samazinājās un 1936. gadā strādāja vien pieci galdnieki. 1940. gadā galdniecību nacionalizēja un pievienoja Finiera, galdniecības un sērkociņu rūpniecības trestam, bet 1945. gadā pakļāva Kokrūpniecības trestam.
“Mans vectēvs Jānis Osvalds Ādamsons bija Kārļa vecākais dēls, kurš krita 1945. gadā Latviešu leģiona rindās. Arvīds Laimonis Ādamsons – Kārļa jaunākais dēls – tika ievainots Latviešu leģiona rindās, izceļoja uz ASV, kur, būdams arhitekts, izstrādājis un vadījis Latviešu brāļu kapu ansambļa izbūvi Katskilu kalnos, Ņujorkas pavalsts Tenersviles tuvumā. Arī meita Olga Marija Ērika Ādamsone izceļoja uz ASV. Kārļa vidējais dēls Edgars Otto Ādamsons izmācījās par arhitektu un vienīgais no dēliem savu mūžu nodzīvoja tēva celtajā mājā,” stāsta Māris.
Mājas saimnieks Kārlis bijis arī aktīvs sabiedrības loceklis – Rīgas Galdnieku un krēslinieku sabiedrības “Asociācija” valdes loceklis, tuvējās Torņakalna Lutera baznīcas priekšnieks un aktīvs Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības atbalstītājs.
20. gados savā koktēlniecības un mēbeļu galdniecības uzņēmumā izgatavoja ar kokgriezumiem bagātīgi rotātu kabineta iekārtu Emīlijai Benjamiņai. 1937. gadā piedalījās 1. Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā ar paša projektētām un izgatavotām istabas iekārtas mēbelēm. Savulaik iecienītais un slavenais galdnieks ir izgatavojis mēbeles pat Kārlim Ulmanim, tās gan laika gaitā zudušas…
Denacionalizēto namu spožums un posts
Padomju varas okupācijas sākumā – 1940. gadā Kārļa Ādamsona namu nacionalizēja. Septiņdesmito gadu vidū padomju vara veica mājas pārbūvi, likvidējot centrālās ieejas zem ziemas verandām, pilnībā izmainot eleganto ēkas fasādi, funkcionāli pārveidoja pirmo stāvu par šaurām komunālām telpām, sadalot sešos dzīvoklīšos ar tumšām virtuvēm un sanitārām telpām. Dzīvokļos ielika apaļās bleķa krāsnis.
“Šaurajās telpās iemitināja īrniekus, kam bija pilnīga vienaldzība pret ēkas uzturēšanu. Līdz ar to laika gaitā cieta gan mājas fasāde, gan citas nesošās konstrukcijas, piemēram, sapuva pārsegums uz pagrabstāvu. Atgūstot īpašumu, vajadzēja mainīt nesošās sijas, pārmūrēt izdegušos skursteņus un labot citas svarīgas ēkas būvdetaļas. Nama atjaunošana vēl prasīs ilgu laiku,” teic Māris.
“Ādamsonu dzimta kuplo – mājā dzīvoju es ar ģimeni un mana brāļa Arvīda abas meitas ar ģimenēm. Tātad kopā esam trīs ģimenes, turklāt divas ir lielas – katrai no brāļa meitām – trīs bērni,” tā Māris.
