Jaunas gads traģiski sācies kādai 8 bērnu ģimenei no Jelgavas novada Jaunpēterniekiem. Uguns liesmas paņēmušas viņu drēbes, atmiņas, rotaļlietas, mūzikas instrumentus un māju sajūtu. Ģimene sazinājās ar LA.LV, pastāstot plašāk savu stāstu un lūdzot palīdzību.
Mamma Rūta Sproģe stāsta, ka ģimenes māja nodegusi pagājušā piektdienā. Izsapņoto māju “Dzelmītes” viņi iegādājušies pirms 3 gadiem, taču tā ir vairāk nekā 100 gads veca. Pašu spēkiem lēnām veikts remonts, vecākajiem bērniem 2. stāvā jau izbūvētas istabas, bijis iekopts dārzs ar siltumnīcu. Tas viss veidots kopīgiem spēkiem, ne vecāki, ne bērni šajā ģimenē darba nebīstas.
Bet 12. janvārī tas viss tika iznīcināts. Palikušas vien pussabrukušas senas un neizturama smaka ēkas pirmajā stāvā, kas atgādina par pārdzīvoto.
Rūta atceras baisās dienas notikumus: “Es, vīrs un 3 bērni todien bijām mājā, pārējie – skolā. Vīrs 2. stāvā kurināja krāsni, kas sen nav kurta, mēs lejā pusdienojām. Līdz kādā brīdī dzirdējām troksni no augšas – likās, ka kaut kur nokrīt kāds ķieģelis. Vīrs uzskrēja augšā, bet jau pēc mirkļa satraukts skrēja lejā un kliedza, ka māja deg. Viņš teica, lai zvanu 112, lai meklēju vilnas segas, ar ko mēģināt apdzēst liesmas.”
8 bērnu mamma atceras milzīgo satraukumu: “Laiks skrēja ļoti ātri, es centos ģērbt bērnus, saliku viņus mašīnā, vīrs steidza nest ārā klavieres, televizoru, darba datoru, kādus dokumentus, es paķēru trīs vijoles, kuras steigā noliku piebūvē, kur tās vēlāk tāpat sadega. Ātri vien sapratu, ka liesmas jau ir pārāk lielas un lūdzos vīram, lai vairs neiet iekšā, bija bail, ka viņam kaut kas neuzkrīt virsū, jo liesmas jau bija redzamas virs jumta, apņēmušas visu otro stāvu.”
Grūt bijis gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bērni, braukdami mājās ar skolas autobusu, vienkārši ieraudzīja baiso skatu, mazie raudāja, vecākajai meitai par ugunsnelaimi ticis paziņots telefoniski, bet vēlāk vecāki to nožēlojuši, jo meita ļoti satraukusies un pārdzīvojusi. Mazais divgadnieks nemitīgi runājot par uguni.
“Augšā bija jau 2 pabeigtas istabas, tur viss bija tik skaisti! Vecākā meita vienmēr tik pedantiski salika izgludinātās drēbes, viņai bija sava kārtība, tagad viss ir iznīcināts. Otra lielā meta bija satamborējusi skaistus rokdarbus, lellītes, tās visas arī ir atņemtas. Mazie bērni pārdzīvo par zaudētajām rotaļlietām,” stāsta mamma.
Tiesa gan, viņa ir pateicīga, ka pašiem viss ir labi, jo varēja taču būt pavisam citādi, ja ugunsgrēks sāktos, piemēram, naktī.
Šobrīd viņi ir apmetušies pašvaldības mājoklī, tiek piedāvāts pagaidu četristabu dzīvoklis, katru dienu no kafejnīcas viņiem atved siltas pusdienas. Cilvēku atbalsts šajā brīdī ir tik svarīgs un tik milzīgs, ka Rūtai ir grūti valdīt emocijas, par to runājot: “Sveši cilvēki atsūtīja bērniem drēbes, klāt pielikuši zīmīti ar tekstu: “Būt vienotam, kopā vienam ar otru, priekos un bēdās arī tad, ja viens otru nepazīstam.”
“Mani tas ļoti uzrunāja. Mēs esam maza tauta, mums jāstāv vienam par otru, jādara lietas kopā, lai katrs varam uzplaukt un lai uzplaukt var valsts. Meitu draudzenes mamma aizveda uz veikalu un sapirka drēbes, mēs jūtam tiešām ļoti lielu atbalsta, taču gribam atjaunot māju, tāpēc mums nākas lūgt palīdzību plašākai sabiedrībai.”
Ja ir iespēja atbalstīt šo ģimeni, varat sazināties ar tēti – Edmunds Sproģis, tālr.+371 22 194 414
Tāpat ģimene tiešām novērtēs finansālu atbalstu. Konta nr. LV17UNLA0050021968523