Gads pēc terorakta Tuvajos Austrumos 0
Gadu vēlāk Libānā
Neilgi pēc Hamās uzbrukuma Izraēlai Libānā ietekmīgā organizācija Hezbollah, ko Eiropas Savienība, ASV un citas valstis klasificējusi kā teroristu organizāciju, sāka uzbrukumus Izraēlas ziemeļiem. Sākotnēji Hezbollah tika kritizēta par Libānas ievilkšanu karā ar Izraēlu, tā DW izteikusies Eiropadomes Tuvo Austrumu pētniece Kellija Petillo.
Tomēr pēc gandrīz gadu ilgām “ierobežotām kaujas operācijām” – kad tika uzbrukts galvenokārt militārajai infrastruktūrai – situācija saasinājās septembrī, kad Izraēla nogalināja vairākus Hezbollah komandierus, tostarp Hezbollah vadītāju Hasanu Nasrallahu. Oktobra sākumā Izraēla beidzot sāka operācijas uz sauszemes Libānas dienvidos.
Kopš septembra Izraēla ne tikai bombardē mērķus Libānas dienvidos, arī Bekaa ielejā, Beirūtas dienvidos un arī mērķus netālu no Beirūtas centra, pirmie sprādzieni notika arī ziemeļos. “Tomēr arī Hezbollah kopš pērna gada 7.oktobra ir baudījis arvien lielāku atbalstu Libānas iedzīvotāju vidū. Daudzi libānieši ir sašutuši par Izraēlas rīcību Gazas joslā un starptautiskās diplomātijas neveiksmi un uzskata, ka Hezbollah ir vienīgais solidaritātes ar palestīniešiem garants.”
Gadu vēlāk Jordānijā
Izraēlas kaimiņvalsts Jordānija, kas 1994.gadā parakstīja miera līgumu ar Izraēlu, jau gadu žonglē uz politiskās virves, tā izteicies medijs. “Jordānija ir mēģinājusi līdzsvarot spēcīgo vietējo atbalstu palestīniešu lietai ar savām attiecībām ar Izraēlu,” DW sacīja Petillo. Karalis Abdulla II un karaliene Ranija, kas paši ir palestīnieši, vairākkārt uzsvēruši, ka nav gatavi uzņemt vairāk palestīniešu bēgļu. Tas ne tikai apdraudētu palestīniešu lietu, bet arī pārkāptu miera līgumu.
“Taču tagad, kad paveras jaunas konfliktu frontes ne tikai Libānā, bet arī Rietumkrastā, Jordānija saskaras ar savu murgu scenāriju,” saka Petillo, norādot, ka sākotnējās bailes pēc pērnā gada 7. oktobra, ka konflikts izplatīsies uz Jordāniju un palestīnieši varētu bēgt uz Jordāniju, atkal uzliesmo.
Gadu vēlāk Rietumkrastā
“Situācija Rietumkrastā bija ārkārtīgi saspringta jau pirms 7. oktobra,” teicis izdevumam Pīters Lintls, Tuvo Austrumu eksperts. Palestīniešu pašpārvalde ir bijusi vāja gadiem ilgi, ebreju kolonisti ir uzbrukuši palestīniešiem, un labējā Izraēlas valdība turpina saasināt spriedzi, savā koalīcijas līgumā paziņojot, ka Rietumkrasts pieder tikai ebreju tautai, sacīja Lintls.
Ekstrēmistiski noskaņotie Izraēlas kolonisti uzbrūk palestīniešu civiliedzīvotājiem, jo spriedze starp Izraēlas bruņotajiem spēkiem un palestīniešu kaujiniekiem okupētajā Rietumkrastā septembrī sasniedz jaunus augstumus. “Rietumkrasts ir pulvera muca, kas var eksplodēt jebkurā brīdī,” brīdina Lintls. “Normālos laikos varētu teikt: šeit jau ir neciešama situācija ar neticami lielu nāves gadījumu skaitu, tikai to visu aizēno karš Gazas joslā un 7. oktobris.”
Gadu vēlāk Sīrijā
“Karš ir vēl vairāk novērsis mediju uzmanību no Sīrijas un tur esošā 13 gadus ilgā konflikta,” intervijā DW sacīja ANO konsultants Lorenco Trombeta. Sīrijas karā arvien vairāk dominē tādas ārvalstu lielvaras kā Krievija, Irāna, Turcija, Izraēla un ASV. “Visi iesaistītie apgalvo, ka cīnās pret terorismu un nodrošina stabilitāti un drošību,” sacīja Trombeta.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kurš sākotnēji tika starptautiski izolēts brutālās iedzīvotāju apspiešanas dēļ, tagad arvien biežāk tiek uzņemts atpakaļ arābu un Eiropas kopienās. “Asads kopš 7. oktobra lielākoties klusējis par notikumiem un to sekām. Viņa pieeja ir klusa diplomātija, prom no medijiem, ar ilgtermiņa iekšpolitikas mērķiem.”
Gadu vēlāk Ēģiptē
No visām reģiona valstīm Ēģipte ir vienīgā, kurai kopš 7.oktobra ir izdevies izmantot krīzi, lai nostiprinātu savu ģeopolitisko nozīmi, norāda medijam Tuvo Austrumu politikas pētnieks Timotijs E. Kaldass. Ēģiptes prezidents Abdel Fatahs al Sisi sadarbojas ar Izraēlu, regulējot preču piegādi Gazai un palīdzot uzturēt aplenkumu, sacīja Kaldass. Turklāt Ēģiptes galvenā loma sarunās par pamieru ir nostiprinājusi tās nozīmi starptautiskajā arēnā.
“Kaira par to ir saņēmusi lielu papildu atbalstu no Vašingtonas. Baltais nams apstiprināja 1,3 miljardu dolāru militāro palīdzību 2024. gadā. Šī ir pirmā reize, kad Baidena administrācija ir izmaksājusi pilnu summu. Agrāk daļa palīdzības bieži tika aizturēta cilvēktiesību problēmu dēļ,” sacīja Kaldass.
Pirms 7. oktobra ēģiptieši bija pārāk koncentrējušies uz savas valsts ekonomiskajām problēmām. “Taču Izraēlas šausminošie kara noziegumi pret palestīniešu civiliedzīvotājiem Gazas joslā ir sadalījuši viņu uzmanību,” sacīja Kaldass. Sabiedriskā doma tur varētu turpināt mainīties, jo ēģiptieši arvien vairāk uzskata, ka viņu pašu valdība ir daļa no problēmas, jo Ēģipte centīsies saglabāt Rietumu atbalstu, secina Kaldass.
