FOTO. 126 noieti km, četras naktis mežā paštaisītā teltī: Montas, divu viņas suņu un draugu ceļš no Liepājas līdz Ventspilij 10
Monta Briņķe ir aktīva dzīvesveida entuziaste un kinoloģe, kura vien pirms dažām dienām kopā ar saviem diviem suņiem un draugiem devās pārgājienā, kas pa spēkam tikai drosmīgajiem – bija jānoiet prāvs gabals kājām un jānakšņo mežā pa nakti. Sarunā ar portālu Monta pastāstīja, ar kādiem izaicinājumiem sastapās un ar ko jārēķinās, ja ir doma, ka šādā pārgājienā varētu doties!
Pārgājieni nav sveša lieta
“Šo pārgājienu organizēja mana drauga draugs Matīss Zemturis, kuram šādi pārgājieni nav sveša lieta. Pēc uzaicinājuma arī piekritu. Līdz šim man garākais pārgājiens bija vienai pašai ar savu suni Mišku, ar kuru devāmies no Užavas līdz Pāvilostai divās dienās, kopā tie sanāca apmēram 46 kilometri. Tā kā, rietumu piekraste man ir ļoti mīļa un arī sportiskās aktivitātes, izlēmu, ka piedalīšos arī šajā pārgājienā,” – stāsta Monta.
Viņa atklāj, ka gājienā devušies visai brangā kompānijā – viņa ar saviem diviem suņiem Mišku un Mačiko, viņas draugs Deins un vēl draugs Matīss. Ieskaitot četrkājainos mīluļus, piecu gājēju sastāvā.
Ārā sniegs, bet jānakšņo mežā
Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem gājējiem bijis nakšņošanas jautājums. Viņi tomēr izlēmuši, ka par spīti tam, ka pavasaris vēl kavējas, naktis pārlaidīs mežā.
“Tas tiešām ir izaicinājums, jo jāprot nodrošināt siltums visas nakts garumā. Man paveicās, ka draugam ir visas nepieciešamās iemaņas, lai to nodrošinātu. Pa nakti gulējām paštaisītā “teltī”. Tās izveidei bija nepieciešams “tarps”, kas funkcionē, kā griesti un sienas, un atsevišķa plēve grīdai. Tas ir krietni vieglāk, nekā nest telti. Gulējām guļammaisos, kas paredzēti nakšņošanai zemās temperatūrās. Zem tiem tika palikts aukstuma necaurlaidīgs paklājiņš un atsevišķs gaisa matracītis. Virsū mums vai pie sāniem – suņi. Otrajā naktī atklājām, ka ieliekot guļammaisā pudeli ar karstu ūdeni, tā ļoti ātri uzsilda guļammaisu un ilgi notur gulēšanai komfortablu temperatūru,” – pieredzē dalās Monta.
Nakts mežā – maza izdzīvošanas skola!
Uz jautājumu, vai nakšņošana mežā neradīja stresu vai pat bailes, atmiņā atsaucot visdažādākās šausmu filmas par nakts pārlaišanu meža biezoknī, Monta pasmejas: ” Manuprāt, viss ir atkarīgs no tā, kā uz to noskaņojas. Tā ne tuvu nebija mūsu pirmā reize, kad paliekam pa nakti mežā. Mans draugs regulāri dodas uz piemājas vietējo mežu un paliek tur pa nakti viens pats. Tā ir tāda mazā izdzīvošanas skola, bet ir ļoti vērtīgi laiku pa laikam pamainīt vidi, kurā atrodies, lai novērtētu to, kas tev jau ir. Tāpat, praktiskās iemaņas palikšanai mežā pa nakti ir ļoti vērtīgas”.
Monta ir pārliecināta, ka šausmas ir tās, ko mēs “ieliekam” sev galvā. “Ja nu kādam gribas pamēģināt, kā tas ir – nakšņot mežā, sākumā ieteiktu to darīt draugu kompānijā. Protams, tas sniedz papildus drošības sajūtu,” – viņa stāsta, – “Viena pati es esmu palikusi pa nakti tikai Jūrkalnes pludmalē. Nu, labi, ne viena, bet kopā ar savu suni Mišku. Naktī vienu brīdi bija sajūta, ka kāds zvērs pienāk pie telts, bet parasti viņi to dara ziņkāres vadīti un pazūd tikpat ātri, cik atnākuši… Matīsam šajā pārgājienā līdzi bija ausu aizbāžņi, lai meža skaņas netraucē miegam. Ar tiem ausīs jau ir pavisam vienalga, vai tu guli telts tumsā vai tumsā savā istabā.”
Pēdējos 60 kilometrus nokliboju…
“Katru dienu noiet 25+ kilometrus bija ļoti liels pārbaudījums maniem ceļiem un pie 60 noietiem kilometriem mans kreisais celis bija pārslogots un atlikušos 60 kilometrus es nokliboju,” – atzīstas Monta, – “jutu, ka muskuļi mani nestu vēl tālāk, bet man ir trauma, kas bremzē. Tāpēc, es noteikti ietu vēlreiz šādā pārgājienā, bet ar zemāku intensitāti un iespējams, kādu pilnīgas atpūtas dienu pa vidu.”
Skati, ko nācies redzēt pārgājiena laikā bijis tas, kas atmiņā palicis visspilgtāk, par spīti grūtībām.
“Ļoti skaisti bija visi skati, ko sanāca redzēt. Skaistās piekrastes daļas, kuras var ieraudzīt tikai šādos mazākos vai tālākos pārgājienos. Tās vietas, kas atrodas labu gabalu no ieejas pludmalē. Visi meži, kuri ir cilvēku neizstaigāti un uz to takām var manīt daudz dažādu meža zvēru pēdas. Mums ir ļoti skaista daba un man patīk to redzēt no vietām, kur nav cilvēku pūļi,” – viņa stāsta.
Ieteikums: svarīgākais, kam jābūt līdzi pārgājienā!
Nekas nepatīkams ceļā nevar gadīties, ja esat nodrošinājušies ar visbūtiskāko. Monta Briņķe saka, ka bez šīm lietām ceļā doties nedrīkst! Lūk, galvenās lietas, kam jābūt līdzi, ja dodies garākā vai īsākā pārgājienā: ēdiens, ūdens, cirvis, uguns, ūdens vārāmais katliņš, guļamlietas.
