FOTO. 10 tūkstoši soļu vai alus pie vakariņām? 22
Veselā miesā vesels gars. Visi to zina, bet ievērot aktīvu dzīvesveidu nesteidzas – tautas sports Latvijā diemžēl nevar lepoties ar masveidību. Viens no risinājumiem, kā sekmēt sabiedrības paradumu maiņu, ir tās mērķtiecīga izglītošana – ilgtermiņa kampaņas būtu jāīsteno gan sporta politikas veidotājiem, gan vadošajām nozares organizācijām.
Vairumam Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte nav pietiekama – tikai 25% 15–74 gadus vecu iedzīvotāju nodarbojas ar 30 minūtes ilgām fiziskām aktivitātēm vismaz divas reizes nedēļā, bet vismaz 30 minūtes četras un vairāk reizes nedēļā – tikai 9,5%. Turklāt šie rādītāji krītas.[1] Savukārt pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijā aktīvi sporto tikai ap 5% pieaugušo, bet Dānijā, piemēram, ap 70%.[2] Citi rādītāji, ko šajā kontekstā ir vērts pieminēt – alkohola patēriņā starp OECD valstīm esam pirmie, veselīgi nodzīvotu gadu ziņā Eiropas Savienībā – pēdējie, bērni aptaukojas, mirstība no sirds-asinsvadu slimībām nekrītas, valsts aizsardzības dienestam neder ap trešdaļu jauniesaucamo.
Uz kopējā negatīvā fona ir arī labas ziņas – amatieru basketbols pie mums ir izplatīta brīvā laika pavadīšanas kustība. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, tai skaitā portālu basket.lv un olybetliga.com datiem,
Latvijā ir aptuveni 320 amatieru basketbola komandas un ap 10 tūkstošiem aktīvu spēlētāju, ieskaitot Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas dalībniekus.
Savukārt basketbola klubam “VEF Rīga” sociālā atbildība pret līdzjutējiem un sabiedrību kopumā vienmēr ir bijusi līdz ar sportiskajiem panākumiem vienlīdz aktuāla un svarīga. Tāpēc pirms 14 gadiem arī tapa diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”. Lai celtu basketbola kā sporta veida popularitāti un vairotu tautas sporta popularitāti kopumā. Vai gan var būt labāka reklāma par vērienīgu diennakts āra pasākumu pašā Rīgas centrā pašos galvaspilsētas svētkos nu jau četrpadsmito gadu pēc kārtas?
Lai atzīmētu, novērtētu un sekmētu basketbola amatieru kustību, labākās amatieru komandas no visas Latvijas šogad 19.-20.augustā Esplanādē pie Raiņa pieminekļa piedalīsies diennakts turnīrā ar brīvbiļetēm. Ventspils, Jelgavas, Liepājas un Jūrmalas valstspilsētu čempionātos, Maxi basketbola K40+, OlyBet basketbola Ekstra līgas, Sieviešu līgas un Izaicinājuma kausa komandas visas sezonas garumā cīnījās par ceļazīmēm dalībai šajā tautas basketbola spēlē.
Arī VEF komanda ir neiztrūkstošs “Krastu mača” dalībnieks, arī šogad tā pārstāvēs Daugavas labo krastu turnīra atklāšanās spēlē, tradicionāli iepazīstinot līdzjutējus ar jauno gaidāmās sezonas komandas modeli. Turklāt Vefiņam priekšā īpaša sezona – klubs atzīmēs 65. gadadienu kopš pirmās spēles aizvadīšanas. 1958. gada augustā Daugavas stadionā ar 80-69 VEF meistarkomanda pirmajā spēlē pārspēja Čehoslovākijas vienību “Brno Spartak ZJS”. 2007.gadā atjaunotā zīmola bilance – 16 gados ir izcīnīti 10 LBL čempiontituli, abi Latvijas basketbola Užavas kausi un viens Latvijas-Igaunijas basketbola līgas čempionu kauss, visus četrus līgas pastāvēšanas gadus iekļūstot finālā.
“Krastu mačs” nav vienīgais VEF sociālais projekts, ir VEF Rīgas skolu superlīga, spēlēm pieskaņotajos VEF podkāstos un raidījumos televīzijā TV24 diskutējam par Latvijas sportā nozīmīgām tēmām, intervējam Latvijas basketbola leģendas, tāpat izdotas divas grāmatas par basketbola vēsturi. Ļaujot sabiedrībai ieskatīties profesionālā sporta skarbajā ikdienā, tapusi dokumentāla filma par meistarkomandu “VEF 54.sezona”.
Iepriekšējos gados, lai veicinātu aktīvu brīvā laika pavadīšanu, īstenots tāds sociāli nozīmīgs projektus kā basketbola āra grozu uzstādīšana brīvi pieejamās vietās, kas izraudzītas pēc pašu skolēnu ieteikumiem u.c.
Esam bijuši aktīvi dalībnieki Latvijas Olimpiskās komitejas pasākumos skolēniem u.tml.
Iemeslu, kāpēc tautas sports Latvijā nav attīstīts, ir daudz. Gan iepriekš minētie, gan neminētie – sportam atvēlētais finansējums valsts budžetā, atbaidošā ziedojumu politika, sporta politikas pabērna loma Izglītības un zinātnes ministrijā, nepiejama sporta infrastruktūra, pašvaldību kūtrums, sporta organizāciju pieticība un vadošo sportistu intertums tamlīdzīgu jautājumu risināšanā. Visticamāk, arī šis uzskaitījums nav pilnīgs. Tāpat skaidrs, ka tikai ar atsevišķām kampaņām un īpašiem pasākumiem vien pārcirst šo mezglu būtu grūti – veselīgam dzīvesveidam jākļūst par valdības priotirātu pasākumu. Taču kamēr uz to gaidām, katrs var sākt ar sevi – kaut nostaigāt 10 tūkstošus soļu dienā vai ieviest citus aktīva dzīvesveida paradumus savā ikdienā.
[1] Sabiebrības veselības politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.
[2] MVP diskusija par Latvijas hokeja iespējām ‘kapitalizēt’ bronzu turpmākos panākumos, Delfi.lv, 07.06.2023.
