Ātrās palīdzības mediķe avārijā zaudē redzi 5
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde, kas izvietota Dagdā, nesen cieta satiksmes negadījumā. Tas ir smagākais negadījums, kāds pēdējo gadu laikā noticis NMPD.
Ārsta palīdze, kura dienestā nostrādājusi lielu daļu sava darba mūža, zaudējusi redzi, bet viņas divi kolēģi guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus. Smagi cietusī sieviete pagaidām nevēlas runāt par šo traģēdiju, jo nupat ir pārcietusi acs operāciju un gatavojas nākamajai. Ārsti cīnās par to, lai viņa kaut daļēji atgūtu redzi.
Visticamāk, ka NMPD mediķa darbu viņa vairs nevarēs veikt un ārsta palīdzei būs jāiztiek no valsts piešķirtā invaliditātes pabalsta. Valsts nav piešķīrusi iespēju apdrošināt NMPD darbinieku dzīvību, tāpēc daļa no viņiem to dara par saviem personīgajiem līdzekļiem.
Līdz šim joprojām nav arī dota iespēja iegādāties par valsts naudu veselības apdrošināšanas polises. Patlaban Veselības ministrijā ir izveidota darba grupa, kas cenšoties rast risinājumus, kā uzlabot NMPD darbinieku veselības aprūpi. Pagaidām nav panākta vienošanās par nevienu no trim piedāvātajiem risinājumiem.
“Latvijas Avīze” jau pirms gada publikācijās vērsa uzmanību, ka ātrās palīdzības darbinieki nav apdrošināti, un amatpersonas solīja meklēt risinājumu. Izskatās, ka tālāk par spriešanu darba grupās nav tikts.
NMPD Latgales reģionālā centra vadītāja vietniece Astrīda Igolniece par Latgalē notikušo negadījumu pastāstīja, ka mediķu brigāde vedusi uz stacionāru pacientu, kuru pavadījis policijas darbinieks.
Kaut gan automašīna pa galveno ceļu braukusi ar ieslēgtām bākugunīm, to nav pamanījis kāds autovadītājs, kas izbraucis no sānceļa. Negadījumā smagi cietis arī ātrās palīdzības vadītājs un divas darbinieces, traumas guvis arī pacients un policists.
Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova papildināja – saduroties automašīnai “Audi A6” ar “VW Crafter”, bojā gāja vieglās automašīnas vadītājs, 1962. gadā dzimis vīrietis, un viņa pasažiere – 1971. gadā dzimusi sieviete.
Neoficiāli zināms, ka “Audi” vadītājs bijis alkohola reibumā un bez autovadītāja tiesībām, jo tās viņam atņemtas par iepriekšējiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. K. Belova sacīja, ka uzsākts kriminālprocess. Mirušajam autovadītājam noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze, kuras rezultāti būs zināmi aptuveni pēc mēneša.
Spriešana darba grupā
NMPD vadība parasti skaļi neafišē negadījumus, kuros cietuši dienesta darbinieki. No vienas puses, to var saprast, jo nav patīkami par tiem stāstīt, bet, no otras puses, politiķiem, kuri pieņem lēmumus veselības aprūpes jautājumos, būtu jāuzzina par mediķiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos darba laikā un vairs nevar turpināt darbu.
“Es zinu darbiniekus, kuri pret traumām apdrošinās par saviem personīgajiem līdzekļiem,” saka NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorevičs.
Patlaban Veselības ministrijas izveidotajā darba grupā viens no apspriežamajiem jautājumiem ir izmaiņu veikšana normatīvajā regulējumā, paredzot iespēju NMPD iegādāties saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums šobrīd to neparedz, jo dienestā strādājošajiem ir garantēta valsts apmaksāta veselības aprūpe (NMPD darbinieki neveic pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, saņemot valsts apmaksātus pakalpojumus).
Gads pagājis. Kas mainījies?
“Latvijas Avīze” jau pirms gada (“Atkal uzbrūk mediķiem”; “LA” 28.05.2018.) vēstīja par kādu gadījumu, kad Rīgā no Īrijas pilsoņu dūrēm pamatīgi cieta NMPD darbinieki autovadītājs un ārste. Šis stāsts sekoja pusgadu pēc citas publikācijas (“Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām“, “LA” 9.01.2018.) par notikumu 2017. gada nogalē Rīgā, Dzelzavas ielā, kad piedzēries vīrietis meta ātrās palīdzības automašīnas salonā stikla glāzi.
Autovadītājam toreiz tika pārlauzts deguns un viņš guva smadzeņu satricinājumu, kad vīrietis, cērtot durvis, trāpīja šoferim pa seju. Jau tad abās publikācijās “LA” vērsa uzmanību, ka ātrās palīdzības darbinieki nav apdrošināti, un amatpersonas solīja meklēt risinājumu.
NMPD vadītāja Liene Cipule toreiz solīja, ka tikšot aprēķinātas polišu aptuvenās izmaksas un ka viņa esot uzdevusi personāla daļai no apdrošināšanas firmām saņemt informāciju. L. Cipule toreiz arī sacīja, ka NMPD ar tiesību aktu ir jānoteic operatīvā dienesta statuss, kas ir pietiekami sarežģīts jautājums no juridiskā viedokļa. “Ja tas tiks izdarīts, tad, iespējams, tas varētu būt par pamatu iestrādāt vēl kādus bonusus darbiniekiem, kas veic īpašo darbu dienestā,” sacīja L. Cipule.
Toreizējā veselības ministre Anda Čakša pēc “LA” publikācijās aktualizētās problēmas atzina, ka “nav šaubu, ka par veselības aprūpes cilvēkresursu drošību ir jādomā”, taču arī viņai tad nebija skaidrs, kāds būs plāns, lai pasargātu veselības aprūpes darbiniekus uzbrukumu gadījumos. NMPD vēlāk rudenī iesniedza Veselības ministrijā priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, rosinot mainīt dienesta statusu no valsts pārvaldes iestādes uz “īpašo operatīvo dienestu”. Šis jautājums gan tika uztverts kā juridiski diskutējams un nu, šķiet, apklusis.
“Darbinieki atzīst, ka viņi gribētu atteikties no jau pašreiz esošajām valsts apmaksātajām garantijām un pāriet uz polisēm. Bet, ja veselības apdrošināšanas polise būtu kā papildinājums valsts piešķirtajām garantijām, protams, visi priecātos. Dienesta vadības nostāja ir tāda, ka arodbiedrība ir labākais instruments, ar kura palīdzību darbinieki varētu vienoties par sev labāko risinājumu,” tagad uzskata NMPD direktore.
Par ārstēšanu maksā no savas kabatas
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadība ir parūpējusies, ka jaunās valdības rīcības plānā tika iekļauta apņemšanās nodrošināt NMPD darbiniekiem savlaicīgu veselības aprūpes pieejamību. Bet pirms tam dienesta vadība, aptaujājot savus darbiniekus, noskaidroja, ka 2018. gada pirmajā pusgadā no 725 cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, 42% gadījumu darbinieki par ārstēšanu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas, jo nespēja sagaidīt valsts apmaksāto ārstēšanu garo rindu dēļ. Piemēram, ugunsdzēsējiem un policistiem ir sava poliklīnika, kur viņi ātrāk var saņemt medicīnisko palīdzību.
VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pastāstīja, ka darba grupā bez polišu iegādes tiekot apspriesta arī iespēja valsts apmaksātos visvairāk pieprasītos izmeklējumus un ārsta konsultācijas prioritāri nodrošināt NMPD darbiniekiem 30 dienu laikā. Vienlaikus tiekot piedāvāts arī apmaksāt “ātrās” palīdzības darbiniekiem sniegto ārstēšanos pēc fakta, ievērojot noteiktu finansiālo apmēru.
“LA” iepriekšējās publikācijās minētajam NMPD autovadītājam Aivaram pēc darba laikā pārciestā uzbrukuma tika veikta deguna operācija, bet ar to ārstēšana nebeidzās. Vēl bija nepieciešama arī plastiskā ķirurga palīdzība, par kuru bija jāmaksā no saviem personīgiem līdzekļiem.
Savukārt nu jau bijušais ārsts stažieris Mārtiņš saka: “Kad stājos darbā, zināju, ka izsaukumos var sagaidīt jebkas – bezpajumtnieki, pacienti dažādu apreibinošo vielu iespaidā, neganti mājdzīvnieki… Tā ir mūsu ikdiena. Tāpēc piekrītu tiem NMPD mediķiem, kuri uzskata, ka būtu nepieciešama dzīvības apdrošināšana, jo, braucot izsaukumā pie svešiem cilvēkiem, var notikt viss kas.”
Gadā traumēti 16 darbinieki
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transports 2018. gadā cieta 124 satiksmes negadījumos, kuros traumas guva 16 darbinieki. Tās neesot bijušas smagas.
Negadījumu skaits, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies par 22 procentiem.
Avots: NMPD
