Fosfors Eiropai netrūks! Milzīgās fosfora atradnes Norvēģijā varēs nodrošināt bateriju un saules paneļu piegādi nākamajiem 50 gadiem 51
Vērtīgās rūdas atklāšana Skandināvijā nozīmē to, ka turpmākajās desmitgadēs Eiropā tiks novērsts fosfora trūkums. Norvēģijas dienvidrietumos atklātās milzīgās fosfāta iegulas varētu būt pietiekami lielas, lai nodrošinātu elektrisko transportlīdzekļu, saules paneļu un mēslojuma ražošanu vismaz turpmākos 50 gadus, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Vērtīgo rūdu 2018. gadā atklāja uzņēmums “Norge Mining”, kas šī gada maijā paziņoja, ka atradne satur vismaz 70 miljardus tonnu materiāla. Fosfāts pamatā sastāv no fosfora, kas ir daudzu zaļo tehnoloģiju galvenā sastāvdaļa, kā arī tiek izmantots kā mēslojums lauksaimniecībā.
Šis atradums ir nācis izšķirošā laikā, kad Eiropa ir saskārusies ar izejvielu piegādes problēmām – jau 2012. gadā Hāga izdeva paziņojumu, brīdinot par gaidāmo fosfātu deficītu. Krievija kontrolē lielākās šī ķīmiskā elementa atradnes, bet tā imports, kā zināms, ir visai ierobežots jau kopš Ukrainas iebrukuma. Marokā, Ķīnā, Irānā un Sīrijā arī ir lielas šī minerāla ieguves vietas, taču karš joprojām atstāj savu nelabvēlīgo ietekmi uz izejmateriālu tirgu, izraisot mēslojuma izmaksu pieaugumu.
Mums ir jābūt “daudz gudrākiem fosfora izmantošanā,” tā Lielbritānijas laikrakstam “The Guardian” sacīja Lankasteras universitātes profesors Fils Heigarts (Phil Haygarth). “Ja mēs to nedarīsim, mūs gaida nelaime,” viņš teica. Bristoles universitātes profesore Penija Džonsa (Penny Johnes) izteicās vēl nepārprotamāk: “Uz Zemes nav dzīvības bez fosfora.”
Fosfāta mēslojums ir kļuvis par būtisku elementu globālās pārtikas ražošanas ķēdes nodrošināšanai. Bet tā notece apkārtējās ūdenstilpnēs ir saistīta arī ar aļģu ziedēšanu, tām pūstot izdalās metāns, kas vēl vairāk uzsilda mūsu planētu un apdraud zivju populāciju, tā ziņoja “Euronews”.
Šīs Skandināvijā atrastās jaunās atradnes teorētiski varētu līdz pat 50 gadiem ilgā periodā nodrošināt globālo pieprasījumu pēc baterijām un saules paneļiem, tā apstiprināja “Norge Mining”.
Pēc atradnes atklāšanas Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Jans Kristians Vestre (Jan Christian Vestre) sacīja, ka Norvēģijai ir pienākums attīstīt “pasaulē ilgtspējīgāko minerālu ieguvi”, it sevišķi ņemot vērā to, ka pasaules ekonomika katru gadu patērē 45 miljonus tonnu fosfora.
Pēc ieguves rūdu var pārstrādāt fosforskābē un izmantot to plašā klāsta produktu ražošanā, tostarp litija-dzelzs fosfāta akumulatoros un dzīvnieku barībā.
“Kad Eiropā atrodat kaut ko tik lielu, kas ir lielāks par visiem citiem mums zināmajiem minerālu avotiem, tas ir nozīmīgi,” tā ziņu vietnei “Euractiv” sacīja “Norge Mining” dibinātājs un izpilddirektora vietnieks Maikls Vurmsers (Michael Wurmser).
“Mēs uzskatām, ka fosfors, ko varam saražot, būs svarīgs Rietumiem – tas nodrošina mūsu autonomiju,” uzsvēra Vurmsers. Tomēr fosfora rafinēšana vēsturiski ir bijusi ļoti oglekļa ietilpīga nozare, un daļēji tieši tāpēc Eiropā pēdējos gados fosfors ražots nelielos apjomos. Lai kompensētu ražošanas ietekmi uz vidi, “Norge Mining” plāno plaši izmantot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas jaunākas tehnoloģijas, taču šo tehnoloģiju efektivitāte bieži vien tiek apšaubīta.
Jāpiebilst, ka atradnē tika atklāts ne tikai fosfāts. Šeit tika atrastas arī lielas tādu kritiski svarīgu izejvielu kā titāns, iegulas, ko bieži izmanto locītavu protēzēšanā un lidmašīnu būvniecībā, kā arī vanādijs, ko izmanto tērauda stiprināšanai.
