Forumu vērtē kā nopietnu pieteikumu politikai 0
Otrdien notikušajā Einara Repšes biedrības “Latvijas attīstībai” rīkotajā Attīstības forumā starp viesiem bija pamanāmi pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, ekspolitiķi, politikas vērotāji un ārvalstu diplomāti. Jautāju, vai dzirdēto viņi uzskata par vērtīgu?
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils domes priekšsēdētājs: “Mani interesē viss, kas notiek Latvijas politikā. Līdz šim Latvijas attīstība noritējusi kā pa celmiem. Diemžēl, ja līdzīgas domas pasaka mūsu zinātnieki vai ekonomisti, tās nav pieņemamas, bet, ja to pasaka ārzemju eksperti, tad tajās sabiedrība ieklausās. Man patika, ka Izraēlas žurnālists Sauls Singers uzrunā stāstīja par cilvēkresursu nozīmi. Tomēr pie mums Latvijā daudzi izglītoti cilvēki dodas prom uz ārzemēm. Labi, mums ir ostas un tranzīts, taču Latvijas lielākais potenciāls ir cilvēku smadzenes, piemēram, mums būtu ļoti nepieciešami IT speciālisti, bet daudzi no viņiem atrod labu darbu ārzemēs. No valsts puses nepieciešama reģionālā politika, kas rosinātu cilvēkus palikt reģionos. Saprotu, ka Repšes biedrība gatavojas darboties politikā, un ar šo forumu viņi to dara laikus. Pats šobrīd esmu aizņemts ar lietām Jēkabpilī. Man Dievs devis sevi te īstenot, un esam izveidojuši reģionālo partiju. Par nacionālo politiku vēl nedomāju, bet reģionālo partiju līderi ir izlikti sava veida “draftā” kā sportisti, un mēs, lielo pilsētu vadītāji, esam interesanti nacionālā līmeņa partijām. Vēlos redzēt, kā jaunās partijas lūkojas uz reģionu attīstību, ja viņiem būs skaidrs skatījums uz to, var domāt, kam pievienoties.”
Filips Rajevskis, politologs, sabiedrisko attiecību kompānijas “Mediju tilts” līdzīpašnieks: “Pasākums bija augstvērtīgs, jo tajā piedalījās augstas kvalitātes eksperti. Publikā bija redzami ļoti nozīmīgi cilvēki no Latvijas biznesa aprindām. Ir svarīgi, ka lektoru idejas dzird ne tikai studenti, bet arī cilvēki, kas virza Latvijas tautsaimniecību. Ar reālpolitiku forumam bija maz sakara, tam bija sociāli izglītojošs raksturs. Repšes biedrības izvēlētais ceļš uz politiku ir smalks un izkopts, lai izveidotu ideoloģiju. Politiskā programma vēl nav redzēta, bet ir redzams politisko meklējumu process, kas labvēlīgi ietekmē politisko kultūru. Ārzemju eksperti pasākumā centās pateikt, ka izaugsmi nevar radīt mākslīgi, var skatīties, kā citi darījuši, bet nevajag modeļus kopēt. Pasākumā nemanīju aktīvās politikas pārstāvjus, kuriem tas būtu lietderīgs. Viņi to uztver kā piedalīšanos citas partijas pasākumā. Forumā runāja par būtiskām lietām, piemēram, no lektoriem izskanēja aicinājumi veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kurai valdība netraucētu. Pašreizējā valdība to vien dara kā liek šķēršļus. Forumā vajadzēja piedalīties arī finanšu un ekonomikas ministriem.”
Inesis Boķis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Biju pasākumā, jo tajā bija interesanti lektori un vienviet tik plašas ģeogrāfijas runātājus ir grūti sameklēt. Bija interesanti klausīties par dažādiem arhitektūras risinājumiem, ko stāstīja čīliešu arhitekts, kaut arī viņa piedāvājums Valmierai nav aktuāls. Sauls Singers bija interesants, taču viņam bija dažas strīdīgas tēzes, piemēram, par armijas lomu Izraēlas sabiedrībā, kas Latvijas situācijā nebūtu iespējama. Mēs jau nevaram “viens pret vienu” ieviest ārzemju pieredzi, jo apstākļi pie mums ir citādi. Man patika somu lektora teiktais par to, kā viņi veicina uzņēmējdarbību. Mūsu partijai “Valmierai un Vidzemei” ir izteikti vairāki piedāvājumi iesaistīties nacionālā līmeņa politikā, un lēmumus par sadarbību ar citiem politiskiem spēkiem pieņems partijas valde. Pats neizslēdzu iespēju iesaistīties valsts mēroga politikā. Repšes biedrība ir jauna, enerģiska un ar saviem mērķiem. Vērtēju to nopietni, taču viņi vēl oficiāli nav mums piedāvājuši sadarbību.”
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “Dzirdētais bija kā papildu argumentācija tam, ka pareizi rūpējamies par uzņēmēju interesēm. Galvenā atziņa – Latvija ir mazs iekšējais tirgus, tādēļ uzņēmējiem jāfokusējas uz globāliem tirgiem un jārada eksportspējīgi produkti. Eksporta radītais uzplaukums veicinās arī iekšējo patēriņu. Šādas atziņas apliecināja mūsu kā uzņēmēju organizācijas pieejas pareizību. Kā būtiskākās lietas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā būtu jāieraksta eksports, produktivitāte un mūsu stipro pušu izmantošana. Pašlaik biedrība “Latvijas attīstībai” kā galveno jautājumu savā retorikā izvirzījusi Latvijas attīstīšanu, izmantojot uzņēmējdarbības veicināšanu, kas mums ir simpātiska ideja. LTRK ir politiski neitrāla organizācija, taču esam par jebkurām iniciatīvām, kas veicina uzņēmējdarbības vidi. Esam piedzīvojuši, ka pirms vēlēšanām politiskās organizācijas stāsta vienu, bet pēc tam seko pavisam kas cits. Pašlaik biedrība izsaka solījumus, taču mēs vērosim, kā tai veiksies ar darbiem.”
