Fonds palīdz labāk izprast tuvākos kaimiņus 0
Višegradas valstu – Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas – valdības pirms 16 gadiem izveidoja Starptautisko Višegradas fondu, kas darbojas kā no valdībām neatkarīga vienība, atbalstot nevalstiskās organizācijas un projektus dažādās pilsoniskās sabiedrības un kultūras jomās.
“Mūsu valstis izvēlējās veidot šo fondu, lai savestu kopā mūsu valstu sabiedrības. Mēs darbojamies ar pilsonisko sabiedrību, vienīgā saistība ar politiku mums ir tā, ka ik gadu par fonda paveikto es ziņoju mūsu valstu ārlietu ministriem,” uzsver Višegradas fonda izpilddirektore Beāta Jačevska. Viņa uzsver – fonds šo gadu laikā ir palīdzējis stiprināt četru Višegradas valstu vienotību, un efekts ir tas, ka to iedzīvotāji labāk savā starpā saprotas. Fondam ir dažādas programmas, piemēram, kultūrā un pilsoniskās sabiedrības uzlabojumu jomā, kur piedalās nevalstiskās organizācijas, kā arī iespējams atbalstu saņemt Višegradas valstu māksliniekiem. Fonds ar saviem projektiem reaģē uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Višegradas reģions un visa Eiropa. Patlaban fonda pārziņā ir deviņi ar migrāciju saistīti projekti. “Politiskajā līmenī migrācija ir vissvarīgākais jautājums, tomēr mēs darbojamies ar pilsonisko sabiedrību mūsu valstīs un līdzfinansējam projektus. Tajos sadarbojamies ar nevalstiskajām organizācijām, tostarp ar tām, kas nodarbojas ar migrantu izmitināšanas, veselības aprūpes un izglītības pieejamības jautājumiem,” piebilst B. Jačevska. Fonds esot ļoti populārs Višegradas valstīs. Patlaban tas izpletis savu darbību un īsteno arī pilsoniskās sabiedrības atbalsta projektus arī Austrumu partnerības un Rietumbalkānu valstīs. “Šīs valstis ir mūsu tuvākie kaimiņi, un mēs varam viņiem palīdzēt ar savu labāko pieredzi, piemēram, par to, kā mēs veidojām savas valstis, institūcijas un pilsonisko sabiedrību,” saka B. Jačevska. Viņa uzsver, ka, piemēram, Ukrainai patlaban ir vajadzīga palīdzība žurnālistu un skolotāju apmācībā, pretkorupcijas jomā, pilsoniskās sabiedrības saziņas veidošanā ar pašvaldībām, kā arī ir projekts par to, kā attiekties pret Krievijas īstenoto propagandas kampaņu. Tikmēr Rietumbalkānos būtisks jautājums ir sabiedrības samierināšana par vēstures jautājumiem.
“Atbalstu Ukrainai mēs sniedzam pēc tam, kad esam noskaidrojuši tās vajadzības. Viens no nosacījumiem projekta īstenošanai ir ukraiņu partneru līdzdalība projektā,” teic B. Jačevska. Viņa piebilst – Ukrainai patlaban nav daudz augstas kvalitātes ekspertu, tāpēc Višegradas valstis šajā ziņā var dot pienesumu. B. Jačevska uzsver, ka fonda piesaistītajās nevalstiskajās organizācijās ir eksperti no visām četrām Višegradas valstīm. No šīs kopīgās darbības pieredzes var gūt zināšanas, kuras iniciatīvas kādā no valstīm ir izdevušās, kā arī pastāstīt par kļūdām, kas pieļautas un no kā var mācīties.
Vai līdzīgs fonds būtu jāveido arīdzan Baltijas valstīm? “Es neuzdrošinātos dot konkrētu padomu. Tomēr vislielākā fonda vērtība ir mums pašiem Višegradas valstīs – mēs labāk sadarbojamies, saprotamies un vairāk zinām un patīkam cits citam,” skaidro fonda izpilddirektore. Viņa uzsver, ka fonda līdzfinansētajos projektos var pieteikties arī Latvijas nevalstiskās organizācijas. Lai pieteiktos finansējumam, projektā jāsadarbojas ar vismaz divu Višegradas valstu nevalstiskajām organizācijām. “Tomēr mans ieteikums – projektu drīzāk izdosies īstenot un saņemt finansējumu, ja būs partneri no visām četrām Višegradas valstīm. Mēs reģionā esam ļoti populāri un saņemam daudz pieteikumu. Iesniedzot kvalitatīvu un pārdomātu pieteikumu, iespējas saņemt atbalstu un īstenot projektu ir lielākas,” argumentē B. Jačevska.
UZZIŅA
Višegradas fonds
Dibināts Štrinā Čehijā 2000. gada 9. jūnijā.
Dalībnieki – Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija.
Gada finansējums – aptuveni astoņi miljoni eiro, kurus veido Višegradas valstu valdību finansējums.
Fonds savā darbībā izmanto arī Kanādas, Vācijas, Nīderlandes, Dienvidkorejas, Šveices, Zviedrijas un ASV valsts un nevalstisko donoru līdzekļus.
www.visegradfund.org
