FM: VID vadības grožu nodošana dāņu rokās nav iespējama 0
Nav iespējams, ka Dānijas vai kādas citas valsts nodokļu administrācija praktiski vada Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu (VID), uzskata Finanšu ministrija (FM).
LETA jau ziņoja, ka pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) iniciatīvas Hārvarda Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošais līdzstrādnieks Kristiana Ketelsa sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, tās partneriem no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un “Ernst&Young” veica Latvijas konkurētspējas izvērtējumu, secinot, ka Latvijas valdībai vajadzētu lūgt tehnisko palīdzību Skandināvijas, piemēram, Dānijas, nodokļu valdības institūcijām, lai tās pamatīgi pārbaudītu un kādu laiku praktiski vadītu VID.
FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča aģentūrai LETA atzina, ka, FM skatījumā, nav iespējams, ka Dānijas vai citas valsts nodokļu administrācija vadītu VID, un to pierādījušas jau 2011.gadā notikušās sarunas ar Somijas muitas administrāciju par Somijas muitnieku iespējamo darbu uz Latvijas austrumu robežas.
Arī iespējamie Dānijas sadarbības partneri nav gatavi veikt Latvijas ierēdņu praktiskos darba pienākumus – gan finansiālu, gan juridisku aspektu dēļ, bet toties ir gatavi nodrošināt pieredzes apmaiņu, stiprinot Latvijas VID darbinieku kapacitāti nodokļu iekasēšanā un nemaksātāju apkarošanā, uzskata FM.
FM atzīst, ka VID vēsturiski ir ļoti cieši sadarbojies ar Skandināvijas valstīm un citām valstīm ar mērķi pilnveidot savu darbību. Šī sadarbība ir tikusi organizēta gan Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu ietvaros, kas cita starpā ietvēruši arī ārvalstu ekspertu tehnisko palīdzību un apmācības, gan dažādu divpusējo tikšanos un sadarbības projektu ietvaros.
FM kā pēdējos nozīmīgākos sadarbības projektus nosauc Starptautiskā Valūtas fonda sniegto tehnisko palīdzību nodokļu administrēšanas uzlabošanā, kuras rezultātā tika sniegta virkne rekomendāciju, kuras šobrīd tiek ieviestas.
Rekomendācijas tostarp ietvēra VID kontroles kapacitātes palielināšanu, kam šogad ir piešķirts papildus finansējums VID nodokļu auditoru skaita palielināšanai, un piedziņas darba centralizāciju, proti, ir izveidota centralizēta VID Piedziņas pārvalde, 2011.gada nogalē organizēto trīs Baltijas valstu muitas amatpersonu rotācijas projektu un sadarbību ar Somijas muitas administrāciju, kuras ietvaros notiek pieredzes apmaiņa muitas kontroles jomā.
LETA jau ziņoja, ka vērienīgajā Latvijas konkurētspējas izvērtējumā secināts, ka Latvijas konkurētspēju kavē ēnu ekonomika, izglītības sistēmas zemā kvalitāte un satiksmes infrastruktūras trūkums. Tāpat pētnieki norāda, ka ilgtspējīga Latvijas izaugsme nav sagaidāma bez radikālām institucionālām reformām, likumā noteiktām politiķu un deputātu atbildībām par saviem lēmumiem un rīcību, kā arī ārvalstu ekspertu iesaistes.
Ziņojumā, kura metodoloģija balstīta uz vadošajiem starptautiskajiem pētījumiem, tiek identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori.
Kā būtiskākās institucionālās problēmas pētnieki identificē īstermiņa domāšanu, fragmentētu pieeju un neadekvātu prioritāšu izvirzīšanu. Lai to risinātu, ir nepieciešama vēlēšanu reforma, it īpaši, lai palielinātu Saeimas deputātu atbildību. Ar likumu palīdzību jārada mehānismi, kas novērstu, ka veiksmīgas politikas ieceres “nosmok politikas veidošanas sistēmā”, un ievērojami jāpalielina ārvalstu ekspertu izmantošana valsts pārvaldē.
Pētnieku aprēķini liecina, ka, iznīcinot ēnu ekonomiku, produktivitātes un iekšzemes kopprodukta rādītāji pieaugtu par 21%. Milzīgais ēnu ekonomikas īpatsvars uzņēmējiem liek būt tendētiem uz īstermiņa iespēju izmantošanu iepretim ilgtermiņa investīcijām produktivitātes paaugstināšanā.
Premjers Dombrovskis solīja, ka valdība iepazīsies ar plašajiem pētījuma secinājumiem un rekomendācijām, kā arī pauda cerību, ka ar tām būs iespējams papildināt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Pēc valdības vadītāja domām, pētījums būs būtisks, arī strādājot pie Nacionālā attīstības plāna. Vienlaikus viņš atzina, ka daudzas no pētnieku identificētajām prioritātēm konkurētspējas uzlabošanai jau patlaban ir valdības darba kārtībā.
Apjomīgā Latvijas konkurētspējas izvērtējuma tapšana izmaksājusi 199 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa.
