FM: valsts aizsardzībai finansējumu 2% no IKP nodrošinās jau 2018.gadā 1
Valsts aizsardzībai finansējumu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nodrošinās jau 2018.gadā, aģentūrai BNS pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Ceturtdien, turpinot darbu pie 2016.gada valsts budžeta izstrādes, ārkārtas valdības sēdē ministri, panāca vienošanos par papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018. gadā.
“Esošajā ģeopolitiskajā situācijā valsts aizsardzība un drošība ir pirmajā vietā, tāpēc nepieciešamo finansējumu 2% no IKP spēsim nodrošināt jau 201. gadā. Tāpat valdība spēja panākt vienošanos par papildu līdzekļu piešķiršanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem atlīdzības paaugstināšanai – policistiem, muitas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem un ieslodzījuma pārvalžu darbiniekiem,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ņemot vērā valdības sociālo partneru ieteikumus, valdība nolēma sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. No 2016. gada plānots atvieglojumus piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro.
Tāpat valdība izskatīja jautājumu par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu. Ministri vienojās par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm – aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Ministru kabineta sēdē tika izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016. gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018. gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.
Valdības sēdē finanšu ministrs ierosināja no nākamā gada 1.janvārā paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par 10 eiro. Tādējādi mēneša neapliekamais minimums varētu būtu 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro. Plānots, ka par šiem jautājumiem valdība vēl turpinās diskusijas, uzklausot arī sociālo partneru viedokļus.
Tāpat valdība vēl turpinās viedokļu apmaiņu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada un progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju sistēmas ieviešanu no 2016.gada.
FM atgādināja, ka valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015. gadā būs 2,1%, bet 2016. gadā – 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā.
Nākamā ārkārtas valdības sēdē par 2016.gada budžetu plānota 31.augustā.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valsts budžeta projektu Saeimā paredzēts iesniegt 30.septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība. Atbilstoši šā gada jūlija vidus prognozēm valsts konsolidētais 2016.gada budžets (izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai) bija paredzēts 6,369 miljardu eiro apmērā.
Vienlaikus indikatīvais fiskālās telpas apmērs 2016.gada budžetā ir negatīvs – mīnus 96,8 miljonu eiro apmērā. Problēmu paredzēts risināt ar papildu ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, pārskatot atsevišķu investīciju projektu realizēšanas termiņus, pārplānojot finansējumu uz 2017. un turpmākajiem gadiem, kā arī veicot valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu pārskatīšanu (horizontālu izdevumu samazinājumu 3% apmērā), izņemot prioritārajās nozarēs, kas ietaupītu 16,563 miljonus eiro.
Ar nākamā gada budžetu strādāja koalīcijas partiju izveidota darba grupa, kura izstrādājusi priekšlikumus, lai 2016.gadā rastu papildu ieņēmumus vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā. Koalīcijas darba grupa arī ir sagatavojusi priekšlikumus par papildu līdzekļiem ministriju neatliekamo pasākumu realizēšanai 2016.gadā 90,29 miljonu eiro apmērā. Visvairāk līdzekļu paredzēts atvēlēt Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Veselības ministrijai un Satiksmes ministrijai – attiecīgi 35,666 miljonus eiro, 34,497 miljonus eiro, 12 miljonus eiro un 4,093 miljonus eiro.
