FM: galvojuma izsniegšana “Liepājas metalurgam” bija politiski iniciēta 0
Valsts galvojuma izsniegšana par Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “Liepājas metalurgs” kredītsaistībām 85,6 miljonu eiro (59,92 miljonu latu) apmērā bija politiski iniciēta – to nebija plānojusi ne Finanšu, ne Ekonomikas ministrija, aģentūrai BNS pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
“Nedz Finanšu ministrija, nedz Ekonomikas ministrija galvojuma izsniegšanu “Liepājas metalurgam” nebija plānojusi likumprojektā par valsts budžetu 2009.gadam, kas tika iesniegts Saeimā. Tas paredzēja valsts galvojumus tikai studiju un studējošo kreditēšanas īstenošanai. Savukārt Saeimas deputāti – Aigars Kalvītis, Valērijs Agešins, Aija Barča, Andris Bērziņš, Pēteris Hanka, Jānis Lagzdiņš un Uldis Grava – izskatīšanai otrajā lasījumā iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu, paredzot valsts galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām,” klāstīja Jarockis.
Jarockis sacīja, galvojuma nepieciešamība tika pamatota ar to, ka uzņēmumam jāpaliek lielākajam nodokļu maksātājam starp privātajām kompānijām un tas eksportē 90% no saražotās produkcijas, kā deļ ieguvēji būs visi Latvijas pilsoņi.
Tāpat viņš norādīja, ka viens no valsts galvojuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem ir nozares ministrijas atzinums, kurā raksturota projekta tautsaimnieciskā nozīme, izteikts pamatojums projekta īstenošanai un galvojuma sniegšanai, kā arī sniegta informācija par nozares ministrijas politiku projekta īstenošanas atbalstam. “Valsts kase sagatavoja vēstuli, kurā norādīja visus iespējamos riskus, kā arī tautsaimniecības apsvērumus saistībā ar galvojuma piešķiršanu “Liepājas metalurgam”, un iesniedza to Finanšu ministrijā,” piebilda Jarockis.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs uzsvēra, ka līdz šim izsniegtā galvojuma uzraudzība notikusi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un līdz šim “Liepājas metalurgs” ir izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem. “Valsts kase veic uzņēmuma darbības monitoringu sava pilnvarojuma robežās, kas nekādā gadījumā neietver tiesības iejaukties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā vai valdes stratēģiskajos vai finanšu lēmumos,” teica Jarockis.
Jau vēstīts, ka opozīcijā esošā politiskā apvienība “Saskaņas centrs” otrdien paziņoja, ka aicinās veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai būtu jānoskaidro, kas ir atbildīgs par “Liepājas metalurga” finanšu problēmām. Savukārt valdība otrdien lems, kā rīkoties saistībā ar finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu.
Finanšu ministrs 2009.gada beigās valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kuri var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un “UniCredit S.p.A”. Līdz šā gada 25.janvārim izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,51 miljons latu).
“Liepājas metalurgs” ir lielākais darba devējs Liepājā – tas nodarbina aptuveni 2300 cilvēku. Uzņēmuma akcijas kotē “NASDAQ OMX Riga” otrajā sarakstā. Uzņēmuma koncernā ir stividors “Liepājas osta LM”, “Sporta klubs “Liepājas metalurgs””, “Ledus halle “Liepājas metalurgs”” un būvmateriālu ražotājs “Rūķis LM”.
