FM: atteikšanās no eiro būtu Latvijas politiskā kursa maiņa 0
Latvijas atteikšanās no dalības eiro zonā būtu valsts politiskā kursa maiņa, trešdien konferencē “Biznesa prognozes” atzina Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Viņš pauda viedokli, ka tad, ja Latvija konsekventi turpina dalību Eiropas Savienībā (ES), jautājums arī par eiro ir loģisks. “Ja atsakāmies [eiro ieviešanas], tad jāapzinās, ka tā būs politiskā kursa maiņa,” norādīja FM pārstāvis un piebilda, ka tas savukārt negatīvi atspoguļosies valsts kredītreitingos ar visām no tā izrietošajām sekām.
Argumentējot, kādēļ Latvijai vajag pievienoties eiro zonai, Sakss atgādināja, ka tas paaugstinās valsts kredītreitingu, uzlabos nosacījumus valsts parāda pārfinansēšanai un investīciju piesaistei, kas kopumā veicinās izaugsmi. Šie ieguvumi atsvērs valsts un privātā sektora ieguldījumus, kas būs nepieciešami saistībā ar pievienošanos eiro zonai.
Pēc FM aprēķiniem, sabiedriskajā sektorā eiro ieviešana varētu izmaksāt 12,2 miljonus eiro, savukārt privātajā sektorā – 110 līdz 219 miljonus eiro. Latvijas ieguvums savukārt būs zemākas procentu likmes valsts parādzīmēm, kas savukārt pozitīvi ietekmēs arī privātā sektora aizņemšanos. Tāpat izzudīs valūtas maiņas izmaksas, kā arī līdz ar pievienošanos eiro bankām būs pieeja Eiropas Centrālās bankas likviditāti nodrošinošām operācijām. Tas pasargās finansiāli veselas bankas no panikas viļņiem un depozītu aizplūdes, informēja Sakss.
Ministrijas pārstāvis arī pastāstīja, ka Latvijas iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā pirmo piecu gadu laikā būs aptuveni 200 miljoni eiro jeb 40 miljoni eiro gadā.
Sakss uzsvēra, ka Latvija jau tagad ir cieši saistīta ar eiro zonu un Eiropas parādu krīzes sekas izjūt neatkarīgi no tā, vai mums ir lats vai eiro. Vienlaikus, iestājoties eiro zonā, Latvijai pavērsies jaunas priekšrocības.
Latvija 2014.gada 1.janvārī plāno pievienoties eiro. Sabiedriskās aptaujas gan rāda, ka iedzīvotāju atbalsts pārejai uz eiro ir ļoti zems.
