FM: 2016.gada budžetā būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no IKP 0
Nākamā gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
“Saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,” atzīmēja Sakss.
Viņš uzsvēra, ka šajā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016.gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. “Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šā gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu,” norādīja FM Fiskālās politikas departamenta direktors.
“Reālistiski raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015.gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka FM viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP,” norādīja Sakss.
Pēc viņa teiktā, 0,7% konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs. “Valdībai nāksies izšķirties starp sliktu un vēl sliktāku variantu. Variantu jau nav daudz. (..) Konsolidāciju var veikt gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%,” klāstīja Sakss.
Otrs konsolidācijas variants ir palielināt ieņēmumus. Ir tikai trīs nodokļi, kuriem ir būtiska fiskālā ietekme – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (5,5% no IKP), pievienotās vērtības nodoklis (7,7% no IKP) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (8,0% no IKP),” atzīmēja Sakss.
“Varētu atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas par 1% (varu iedomāties, kāda neapmierinātība nāktu no darba ņēmējiem). Ieņēmumi tādā gadījumā pieaugtu par 0,2% no IKP, bet uz konsolidāciju efekts būtu tikai 0,04% no IKP. Tas tāpēc, ka tikai 20% no IIN tiek novirzīti valsts budžetā. 80% nonāk pašvaldību budžetos. Nav pamata domāt, ka pašvaldības šos papildu ieņēmumus uzkrās. Visticamāk tās attiecīgi palielinās izdevumus, līdz ar to efekts uz deficītu būs neitrāls. Šo situāciju varētu labot, attiecīgi mainot IIN proporciju starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu tā, lai pieaugums nonāktu valsts budžetā (varu iedomāties, kādu neapmierinātību paudīs pašvaldības). Šādā situācijā konsolidācijas efekts būtu 0,2%,” skaidroja Fiskālās politikas departamenta direktors.
Viņš atzīmēja, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana pēc būtības nerisina problēmu, jo šos līdzekļus nevar izmantot valsts pamatbudžeta izdevumu segšanai. “Jāatzīmē, ka jau pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā 2016. gadā tiek prognozēts 0,4% no IKP pārpalikums, bet valsts pamatbudžetā 2% no IKP deficīts. Vēl lielāka pārpalikuma veidošana, attiecīgi pieļaujot lielāku valsts pamatbudžeta deficītu radītu ilgtermiņa problēmas, jo sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums tikai pastiprinātu spiedienu palielināt šī budžeta izdevumus,” norādīja Sakss.
Pēc viņa teiktā, vistiešāko efektu uz valsts pamatbudžeta deficīta samazināšanu dotu izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī. PVN palielināšana par 1% dotu konsolidācijas efektu 0,3% no IKP.
“Jāatzīmē, ka minētie aprēķini ir vienkāršoti, tomēr tie pareizi raksturo iespējamās izvēles. Būtu maldīgi cerēt, ka varēs izvairīties no šiem sāpīgajiem lēmumiem. Ēnu ekonomikas apkarošanas efektam uz ieņēmumu palielināšanu ir noteiktas robežas un tās jau lielā mērā ir sasniegtas 2015. gada budžeta izstrādē. Kā redzams, jebkuri lēmumi rudenī par budžetu būs sāpīgi un sabiedrība nepopulāri,” uzsvēra Sakss.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt piesardzīgākai budžeta līdzekļu izlietojumā. “Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu, jo nākamā gada valsts budžeta veidošana var notikt konsolidācijas ēnā. Tāpat visi nozaru ministriju priekšlikumi, kas prasa papildu finansējumu 2016.gadā, ir jāvērtē vienkopus, neatrauti no budžeta veidošanas procesa,” viņš teica.
Tāpat Reirs norādīja, ka lēnāka izaugsme negatīvi ietekmē budžetu, tāpēc, gatavojot Stabilitātes programmu, 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP, un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. “Tas var prasīt valdībai veikt budžeta konsolidāciju, bet uzreiz vēlos teikt, ka tā nebūs tādos apmēros, ko Latvija piedzīvoja finanšu krīzes laikā,” uzsvēra ministrs.
Viņš minēja, ka augustā, kad valdība skatīs 2016.gada budžetu, lēmumi būs rūpīgi jāizsver. “Esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam. Vēlos tik atgādināt, ka konsolidāciju var veikt gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai nozaru ministrijai būs jāsamazina izdevumi par 5%. Tas, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,” klāstīja Reirs.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka patlaban vēl sarunas par nākamā gada valsts budžeta nav sākušās un to paredzēts darīt vasarā. “Tur ir divas iespējas. Vai palielinām ieņēmumus vai samazinām savas vēlmes uz nākamo gadu. Jāskatās arī kāds būs IKP gada vidū,” sacīja Straujuma.
Vienlaikus viņa pauda, ka “nekāda konsolidācija nav plānota” četros valdības nosauktajos prioritārajos virzienos nākamā gada valsts budžetā – veselība, aizsardzība, iekšējā drošība un izglītība.
Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā.
Jau vēstīts, ka valdība darbu pie nākamā gada budžeta plāno sākt vasaras sākumā.
