Flīzēšanas anatomija. Meistara Konstantīna padomi 1
Flīžu līmēšana nav pati sarežģītākā nodarbošanās, it sevišķi, ja virsma kaut cik gluda. Un tomēr dažas nianses der ievērot, gan materiālus izvēloties, gan procesu uzsākot. Stāsta un rāda meistars Konstantīns, kurš pašlaik kādā privātmājā liek visai sarežģīta raksta grīdas.
Meistars, kurš paradis par savu darbu saņemt labu algu, teorētiski prot un var visu, un viņam gan par dizaina idejām, gan sagādātajiem materiāliem ir personisks viedoklis, kas sakņojas iepriekšējā pieredzē. Tajā vērts ieklausīties, ja flīzēšanu grasās veikt pašu spēkiem. Saprātīgs kompromiss starp spožām idejām un to īstenošanas iespējām amatierim ne tikai atvieglo uzdevumu, bet arī sola labu kvalitāti. Konstantīns spriež, ka šo darbu spēj paveikt katrs saimnieks, kam ir vēlme to darīt. Ko der ielāgot?
Pats galvenais – pamatnes sagatavošana. Ja virsma nav izlīdzināta un nolīmeņota, normāli uzklāt flīzes nav iespējams. Meistars vēl mēģina izgrozīties ar līmes kārtas biezumu, bet iesācējam atliek vien atmest ar roku vai sajukt prātā. Arī jaunbūvēs grīdām izlīdzinošās kārtas joprojām strīķē ar rokām un pat izciliem profesionāļiem telpas stūri sanāk drusku augstāki, lai gan mērinstrumenti ir moderni.
Flīžu izmēram nav principiālas nozīmes. Jo lielākas, jo ātrāk un vieglāk, turklāt mazāk šuvju. Taču tikai tad, ja visas ne tikai vienā pakā, bet arī sērijā ir vienādas! Pircējam savā ziņā tā ir laimes spēle, vienīgais kritērijs – cena. Lētajai ķīniešu precei atšķiras izmēri, plaknes nav ideālas, tādas labākajā gadījumā der noliktavai vai garāžai. Taču arī mazajos spāņu vai itāļu keramikas cepļos, kur top ekskluzīvas un ļoti dārgas flīzes, reizēm neatvairāmais izskats krasi dominē pār tehnisko kvalitāti, un tad katra ir jāizcilā, kamēr tai vietu atrod, jo pēcāk šuves uzrāda visas neprecizitātes. Zelta vidusceļš – zīmols, kas pazīstams vismaz ražotājvalstī, un pietiekami augsta cena. Protams, arī tad nav garantiju. Akmens masas flīzes, ko pašlaik klāj Konstantīns, spriežot pēc iesaiņojuma, ražotas Itālijā, lai gan katrai otrā pusē rakstīts, ka… Polijā. Kvalitātei gan neesot ne vainas.
Profesijas apguvi vienmēr drošāk sākt ar viena veida klasisko izmēru (20 x 25 cm, 30 x 30 cm) flīzēm, atturoties no kombinēšanas idejām. Loģika – vieglāk aprēķināt izklājumus. Tie laiki, kad sāka no vienas sienas, bet pie otras pabeidza, kā pagadījās, esot pagājuši, tagad flīzes vietas (šuves) pieskaņo gan santehnikai, gan mēbelēm.
