Andris: “Gribētu, lai pavedina tā, ka runcis liekas – viņš pats izgājis uz alu gaidīt peli” 1
Andris, 35 gadi, apdrošināšanas konsultants:
Kopš senseniem laikiem vīrietim ir piedēvēta mednieka loma, bet sievietei – kārdinātājas. Attiecībā par pavedināšanu šeit arī meklējama daudzslāņaina atbilde. Pirmkārt, vīrietim ir svarīgs rezultāts – iegūt, sievietei – droši vien būtiskāks vairāk process – tīksmināties. Otrkārt, sieviete var kārdināt un vīrieti it kā izvēlēties, bet vīrietim ir jābūt tam, kurš dzenās viņai pakaļ pa brikšņiem un purviem, apbruņojies ar loku un bultām.
Patiesībā tā ir liela māksla sievietei prast vīrieti pavedināt tā, lai viņam liktos, ka viņš kā runcis ir uzgājis alu, pie kuras sēdēt un gaidīt peli iznākam. Nu nepatīk man tā jaunā ideoloģija, kura mēģina iegalvot, kā bravūrīgi, klaji un redzamā veidā copēt vīrieti, izaicināt viņu un panākt savu mērķi. Reizi pa reizei tas noteikti nostrādā, bet patiesībā no tām kareivīgajām pavedinātājām vīrietis baidās. Man pašam reiz bija gadījums, kad sieviete tik uzbāzīgi sūtīja īsziņas ar divdomīgiem jokiem un pavedinošām frāzēm, ka faktiski es pilnīgi mainīju domas par šo sievieti kā saistošu un mani intriģējošu personību. Savukārt es pats kā pavedinātājs esmu ļoti kautrīgs, tāpēc burtiski izspiežu no sevis piedāvājumu vakariņām un tādas pat atstrādātas vai jau zināmas iepazīšanās stratēģijas. Viena lieta gan ir ļoti svarīga – lai es justu, ka mani neizmanto. Manuprāt, pašlaik valda materiālisma, baudas, seksualitātes un patēriņa kults, kas atstāj milzīgu iespaidu uz jauniešiem. Es dažkārt klausos sabiedriskajā transportā, kā jaunas meitenes ķiķinot apspriež attiecības ar puišiem – cik kurš izmaksājis, ko nopircis un vai vērts par šādu dāvanu ar viņu tālāk pīties. Pieņemsim, ka tas ir pubertātes laika domāšanas veids, bet būtībā – man ir svarīgi apzināties, ka, satiekoties ar sievieti, viņa neizmanto mani kaut kādos savos aprēķinos, dīcot pie veikala skatloga vai runājot par to, kā viņai iepatikusies kaklarota, nākamajā reizē – broša, tad vēl – zābaciņi…
