Fliks tiesā vēlas apstrīdēt “airBaltic” akciju pārdošanu 0
Augstākās tiesas (AT) Senāts 13.septembrī skatīs bijušā “airBaltic” vadītāja Bertolta Flika blakus sūdzību par viņa prasības pieteikuma nepieņemšanu. Fliks prasību iesniedzis pret likvidējamo “Latvijas Krājbanku” (“Krājbanka”) un Satiksmes ministriju (SM) par “airBaltic” akciju pārdošanu.
Kā pastāstīja Flika pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, līdz ar 2011.gada 3.oktobra “airBaltic” glābšanas vienošanos valsts kopā ar bankām un kreditoriem vienojās, ka līdz 2012.gada 31.decembrim netiks veikti darījumi ar “airBaltic” akcijām, tomēr šī apņemšanās netika ievērota.
SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās “Krājbanka” ieķīlātās “airBaltic” mazākuma akcionāram SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) piederošās “airBaltic” kapitāldaļas. SM iegādājās “Krājbankai” piederošo ķīlu – 47,2 % “airBaltic” akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% “airBaltic” akciju īpašnieku.
“Akcijas piederēja BAS, kas savukārt piederēja Flikam, un akcijas bija galvenais ķīlas priekšmets, ko Fliks deva bankām savu saistību nodrošināšanai. Cēloņsakarīgi, ja tiek pārdots galvenais aktīvs, kas tiek ieķīlāts, pārkāpjot līgumu, tad šāda pārdošana ir jāatzīst par spēkā neesošu,” izskaidroja Tihonovs.
Šajā lietā AT Civillietu tiesu palāta 2.maijā negrozīja Rīgas apgabaltiesas lēmumu par atteikšanos pieņemt šo prasības pieteikumu, norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja. Kā paskaidroja advokāts, tad tiesa norādīja, ka Flikam nebija subjektīvu tiesību strīdēties par šo darījumu.
Rīgas apgabaltiesa līdz 10.decembrim atlika “airBaltic” prasību pret Fliku par 70 miljonu latu parādu piedziņu. Lietas izskatīšanu nācās atlikt, jo uz to nebija ieradies ne atbildētājs, ne arī kāds viņa norīkots pārstāvis.
Prasītāja “airBaltic” pārstāvis advokāts Pēteris Dalderis pauda viedokli, ka Fliks par savas dzīvesvietas maiņu tiesai nav paziņojis pietiekami laicīgi, līdz ar to atbildētāja neierašanās būtu uzskatāma par neattaisnotu, tomēr tiesnese bija pretējās domās un nolēma, ka dokumenti Flikam nosūtāmi atkārtoti uz viņa jauno adresi.
Tāpat apgabaltiesa todien nolēma pievienot lietas materiāliem papildu pierādījumus, kurus bija iesniedzis prasītājs, kā arī noteica, ka lieta tiks skatīta slēgtās sēdēs, lai aizsargātu komercnoslēpumu un fizisko personu – lidsabiedrības klientu – privātos datus.
Kā ziņots, “airBaltic” prasība tiesā ir virs 20 miljoniem latu, bet no kompānijas, kurā apdrošināta Flika atbildība, tiek prasīti 50 miljoni latu. “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš biznesa portālu “Nozare.lv” iepriekš informēja, ka tiesvedība ir sākta par Flika apzināti kaitnieciskām darbībām, pildot vienīgā “airBaltic” valdes locekļa pienākumus, piemēram, par kompānijai neizdevīgu līgumu noslēgšanu un fiktīvu saistību uzņemšanos pret “Investbank”.
Tiesvedība ierosināta arī par spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, slēdzot līgumus ar sev piederošām un saistītām kompānijām, kaitnieciskām manipulācijām ar “airBaltic” piederošām preču zīmēm, komerciāli jutīgu kompānijas un darbinieku datu nodošanu trešajām pusēm uz apšaubāmiem nosacījumiem, kā arī kaitējuma nodarīšanu aviosabiedrības reputācijai.
Lidsabiedrībā uzsvēra, ka visi šie darījumi ir iespaidojuši zaudējumu rašanos aviosabiedrībai, kuru apjoms ir aprēķināts un nodots tiesas rīcībā.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru – Latvijas valsts un BAS – vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.
“airBaltic” ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. “airBaltic” flotē ir 34 lidmašīnas – sešas “Boeing 737-500”, astoņas “Boeing 737-300”, divas “Boeing 757-200”, desmit “Fokker 50” un astoņas “Bombardier Q400Next Gen”.
