FKTK noteikusi pasākumus cīņai pret “čaulas” kompānijām 0
Finanšu un kapitāla tirgus padome (FKTK) šī gada 29. maijā ir apstiprinājusi grozījumus vairākos FKTK iepriekš izdotos normatīvajos noteikumos, nosakot pasākumus, kas turpmāk veicami tirgus dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai klienta (juridiskās personas) faktiskā saimnieciskā darbība veido mazu vai nekādu ekonomisko vērtību, tādējādi šis uzņēmums ir uzskatāms par tādu, kurš atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei, portālu LA.lv informēja FKTK pārstāve Ieva Upleja.
Jau iepriekš ziņots, ka, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, šī gada 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti: uzņēmumam nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, vai tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un nav informācijas, kas pierādītu pretējo; valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, nav nepieciešams sagatavot un iesniegt pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus.
Jaunie noteikumi paredz pasākumus, kas veicami tirgus dalībniekam, lai noskaidrotu un iegūtu papildu informāciju un dokumentus par uzņēmuma biznesa modeli, peļņas atbilstību tā saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam un par personām, kas faktiski nodrošina šī uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī ekonomiskās vērtības esamību.
“Latvijas banku sektorā iesāktais pašattīrīšanās process pašlaik notiek patiesi dinamiski. Kopumā ārvalstu noguldījumu kritums pēdējos divos pārmaiņu gados, atsakoties no apšaubāmas izcelsmes naudas līdzekļiem, ir bijis mīnus 58%, un tas turpinās joprojām. Mēs redzam, ka Latvijas bankas ir izpratušas pārmaiņas saistībā ar klientiem – čaulas veidojumiem veikt aši, jo šis ir sektora nākotnes reputācijas un attīstības jautājums. Ir daļa Latvijas banku, kuras jau pilnībā ir pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumiem, kas atbilst čaulas veidojumu divām pazīmēm. Mūsu eksperti seko šim procesam un sniedz savas konsultācijas. Pārmaiņu vadības dialogs ir nepārtraukts, un kā sektora uzraugs redzam, ka vēlamais progress patiešām notiek,” norāda FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Jauno noteikumu izstrādes procesā ir ņemts vērā tirgus dalībnieku profesionālo asociāciju viedoklis, tā Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) atbalsta jaunos noteikumus, kas palīdz veidot vienotus standartus sektorā čaulas veidojumu pazīmju identificēšanā.
“Šāda regulatora un industrijas sadarbība sarežģītu jautājumu risināšanā ir priekšnoteikumus arvien ātrākai starptautiskās reputācijas atjaunošanai un neiecietīgas attieksmes pret prettiesiskām darbībām demonstrēšanai ikdienas darbā, kā arī finanšu noziegumu apkarošanai. LKA biedri pilnībā pārtrauks sadarbību ar čaulu veidojumiem, kas atbilst sadarbības aizlieguma pazīmēm. Šis ir jau 2016. gadā uzsākts darbs, kas vērsts uz augsta riska ārvalstu klientu īpatsvara samazināšanu Latvijas bankās, konsekvents turpinājums. Vērtējot Latvijas banku sektora paveikto finanšu noziegumu apkarošanā, kopš 2016. gada noticis būtisks pārmaiņu process, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem,” norāda LKA vadītāja Sanda Liepiņa.
FKTK ekspertu pirmās aplēses rāda, ka maijā čaulas uzņēmumu īpatsvars banku noguldījumos ir vien 9.8%, savukārt tādu uzņēmumu īpatsvars, kurus skar aizliegums, jo tie atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm, jau varētu būt mazāks par 4%. Latvijas bankas nodrošina pārmaiņas klientu struktūrā ne tikai saistībā ar t.s. čaulas veidojumiem, katra banka, ja tas nepieciešams, padziļināti vērtē savu klientu riska profilu un atsakās no pārāk riskantā segmenta.
Aizliegums sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, attiecas uz kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanā un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanā aizliegums attiecas arī uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
FKTK atgādina,ka šī gada 2. jūnijā stājušies spēkā grozījumi “Klientu padziļinātās izpētes noteikumos” – noteikts minimālo pasākumu apjoms, kas veicams, lai gūtu pārliecību par juridiskās personas atbilstību vai neatbilstību čaulas veidojuma pirmajai pazīmei (saimnieciskā darbība). Kā arī grozījumi “Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm” – noteikts minimālo pasākumu apjoms, kas veicams, lai gūtu pārliecību par juridiskās personas atbilstību vai neatbilstību čaulas veidojuma pirmajai pazīmei.
