FKTK: Nav vairs iemesla runāt par riskantas ārvalstu naudas brīvu plūsmu Latvijā 0
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi.
FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.
Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām.
Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP).
Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro, ka dažos gados FKTK iniciētā un cieši kontrolētā procesā ir notikusi vērienīgākā reforma Latvijas finanšu sektorā, ko Latvija iesāka 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti.
Latvijas banku sektorā kopumā ir paveikts pamatīgs darbs risku mazināšanā, esam kopā radikāli pārveidojuši to, kas tika būvēts iepriekšējos 25 gados, panākot patiesu izpratnes maiņu banku biznesa pieejā.
Visas bankas ir demonstrējušas labo gribu, atbrīvojot valsti no lieka reputācijas riska. Ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pametuši teju desmit miljardi eiro ārvalstu klientu naudas.
Tas ir noticis delikāti un bez liekiem satricinājumiem, kas, savukārt, ir augstu vērtējams nozares sasniegums, jo reformu process, kas bija plānots piecos gados, tika paveikts pamatā divu gadu laikā.
Tas parāda mūsu finanšu sektora pārvaldes sistēmas augsto profesionālo līmeni un potenciālu, kas tam piemīt. Katrai bankai no tām 12, kurām tagad ir izvēlēts cits biznesa attīstības ceļš, ir bijis savs pārmaiņu vadības dialogs ar FKTK ekspertiem un vadību, tāpēc risinājumi ir bijuši individuāli.
Šis ir bijis ļoti rūpīgs darbs, izvērtējot visas šķautnes izvēlētajos jaunajos biznesa modeļos.
“Domāju, turpmāk mums būs ekonomikas lielumam un tās veiktspējai atbilstošs banku sektors. Tagad ir ļoti svarīgi atgūt labu starptautisko novērtējumu, paļāvību uz mūsu spēju mainīties un pašorganizēties jaunam izaugsmes ciklam. Šis ir labs sākuma punkts finanšu sektora starptautiskās reputācijas atjaunošanai.”
Jauna vide biznesa attīstībai
FKTK īstenotā pārmaiņu vadība (kopš 2016. gada) banku sektorā ir sasniegusi noslēguma fāzi. Banku nākotnes darbības rezultāti parādīs izvēlēto biznesa pieeju piemērotību jaunajiem apstākļiem un spēju absorbēt pārmaiņu perioda sekas.
Turpmāko apmēram 1-3 gadu periodā pakāpeniski tiks vērtēta banku darbība atbilstoši jaunajai biznesa situācijai, nosakot, kuras ir efektīvākās Latvijas banku biznesa nišas, lai nodrošinātu jauno modeļu rentabilitāti un ilgtspēju ar atbilstošu, mūsu valstij un ekonomikai pieņemamu riska līmeni.
“Tas ir pilnīgi cits riska modelis, kurš tagad iestrādāts banku jaunajos biznesa modeļos. Nav vairs iemesla runāt par riskantas ārvalstu naudas brīvu plūsmu Latvijā.”
“Potenciāli riskantu ārvalstu noguldījumu un darījumu procents turpmāk būs tik neliels, ka nebūs pamata bažām, ka mūsu valsts atbildīgās iestādes nevarētu to pienācīgā līmenī kontrolēt.”
Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju Latvijas banku sektors šobrīd ir pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas.
Daļā Latvijas banku radikāli mainot biznesa pieeju, kas bijusi pamatā ārvalstu klientu finanšu pārvaldīšana, ir sācies jauns posms.
Tāpēc, ņemot vērā jauno noguldījumu un klientu struktūru kopumā banku sektorā, turpmāk tiks izmantots termins – “Latvijas bankas” (iepriekš lietoto divu vietā, t.i. – Latvijas ārvalstu klientu bankas un iekšzemes bankas).
Pārmaiņu veikumu Latvijas banku sektorā raksturo šādi rādītāji:
– Latvijas bankās dominē iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) klientu naudas līdzekļi, sasniedzot kopā 90% – tādējādi kā dominējošā maksājumu valūta nostiprinās eiro;
– bankas ir atbrīvojušās no riskantas ārvalstu klientu naudas klātbūtnes, t.sk. pārtraukušas sadarbību ar Latvijā aizliegtām čaulas kompānijām;
– ir beidzies ātro transakciju bizness, salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros Latvijas bankās samazinājušies vairāk nekā 24 reizes.
Vairāk par banku Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP) Eiropas Banku Savienības Vienotajā uzraudzības mehānismā informācija pieejama ECB mājaslapā.
INFOGRAFIKA – “Banku jauno biznesa modeļu vērtēšanas process”:
