“Fjodors man iepriekš draudēja, ka būšu līķis!” Šausmu aina kūtī, kur traktorists, pamatīgā skurbulī, šauj uz kolēģi 17
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vidzemes rajona tiesa Madonā piespriedusi piecu gadu un divu mēnešu cietumsodu traktoristam Fjodoram Georgicam par to, ka viņš gribējis nogalināt savu darba kolēģi zemnieku Vjačeslavu.
Šausmu aina kūtī
Spraigie notikumi risinājās 2019. gada 1. februārī Jaunalūksnes pagastā. Pēc septiņiem vakarā Vjačeslavs slaucis govis un gājis iekšā kūts priekštelpā, kur graudi, dzirnavas, siens. Tiklīdz atvēris durvis un licis kāju pāri slieksnim, tā gājis vaļā šāviens. Rāvies atpakaļ kūtī, aizkrampējis durvis un zvanījis policijai. Vjačeslavam viss bijis skaidrs, un viņš arī atpazinis uzbrucēju.
“Redzēju, ka trīs metru attālumā, atspiedies pret ieejas durvīm ar kreiso plecu, cilvēks melnā maskā un tumšā apģērbā ar labo roku pret mani paceļ īsu melnu ieroci un izšauj. Saodu alkohola smaku, atpazinu Fjodora siluetu pēc miesasbūves. Neviens cits jau man nav arī draudējis un pie manis nenāktu. Fjodors neko neteica, bet varbūt arī nedzirdēju, jo skaļi darbojās slaukšanas vakuumiekārta. Pēc pusstundas klāt bija policija, kurai izstāstīju par notikušo un ka pa dienu Georgica bija man draudējis, ka es rīt būšot līķis. Redzēju, ka šāviņš ietriecies pie manas kājas metra attālumā, sienā bija šķembas,” tiesā stāstīja Vjačeslavs.
Policija uz karstām pēdām devās pie 650 metru attālumā dzīvojošā Fjodora, kuru bez ceremonijām noguldīja uz grīdas jau pēc durvju atvēršanas. Uzreiz tika veikta arī kratīšana. Kambarī atrada 19. gadsimta šaujamo, taču tas nav bijis derīgs šaušanai. Fjodora asinīs bija 3,17 promiles alkohola. Viņu aizturēja un pratināja, taču Fjodors vainu noliedza. Policija sāka vākt pierādījumus. Bija jāatrod arī ierocis, no kura bija šauts.
Kas notika pa dienu?
Tajā dienā no rīta Vjačeslavs bija ieradies kārtot dokumentus uzņēmumā, kurā strādā par traktoristu. Turpat traktorista pienākumus veica arī Fjodors. Todien viņš bijis piedzēries, un uzņēmuma direktors lūdzis Vjačeslavu paņemt Fjodora traktoru un pastrādāt viņa vietā.
Bet Fjodors bija nolaidis traktora riepai gaisu un draudēja Vjačeslavam, ka rīt viņš būšot līķis, ja strādāšot viņa vietā, un nositis no sejas Vjačeslavam brilles. Vjačeslavs piezvanījis direktoram, izstāstījis par konfliktu, draudiem un lūdzis direktoru atnākt Fjodoru nomierināt, ko direktors arī izdarījis. Vjačeslavs piepumpējis riepu un braucis strādāt, bet Fjodors – uz mājām.
Direktors Agris tiesā liecināja, ka draudi netika nopietni uztverti, tos viņš dzirdējis tikai atstāstā. Fjodors jau pusdeviņos no rīta bijis krietnās burās, tāpēc pie darba neticis laists. Ar alkohola lietošanu saistīti pārkāpumi Fjodoram bijuši arī agrāk, taču allaž piedots, jo strādājis labi. Pēc šī gadījuma, protams, gan vadzis esot pilns.
Fjodoru mājās aizvedis paziņa policists Renārs, kuram Fjodors bija pēc konflikta piezvanījis. To pamanīja Vjačeslavs, kurš vēl tajā dienā saticis Renāru un viņam izstāstījis par draudiem un pārmetis, ka policists palīdzot tādam cilvēkam. Policists tiesā gan noliedza, ka Vjačeslavs būtu ko teicis par draudiem.
“Fjodors ir viltīgs un bailīgs, nedraudēja citiem dzirdot. Bet domāju, ka viņš gribēja mani nogalināt. 13 gadus kopā esam strādājuši, tieši es viņu uzaicināju uz uzņēmumu. Agrāk kopā dzērām, tagad nedzeru vispār, neciešu dzērājus, man ir ģimene un zemnieku saimniecība, citas lietas, ko darīt, tāpēc esam attālinājušies. Bet šito triku ar nolaisto riepu, kad negribējis vai nevarējis strādāt, viņš jau iepriekš ne reizi vien izstrādājis,” atceras Vjačeslavs.
Nozieguma ieroci atrod gazikā
Policija bisi atrada, noslēptu puskilometra attālumā pamestā GAZ automobilī, turklāt noklausījās, kā Fjodors stāsta par notikušo paziņam un to, ka neesot jau muļķis un ieroci labi noslēpis.
Kad noliegt šaušanu vairs nebija jēgas, Fjodors nāca klajā ar citu stāstu. Vakarā gribējis iet pie Vjačeslava atvainoties par incidentu dienā un pa ceļam paņēmis savu nereģistrēto, bēniņos atrasto bisi, lai to uzdāvinātu znotam, kas ir mednieks.
Sarunājis ar znotu tikties uz ceļa, bet viņš nevarējis atbraukt. Tad nu gājis ar visu bisi pie kaimiņa. Pēkšņi taisījušās vaļā durvis, domājis, ka skrien lielais suns, nobijies un izšāvis. Tad gājis projām. Vjačeslavu neredzējis. Ieroci noslēpis. Otru ieroci, ko policija atrada kambarī, esot nopircis antikvariātā.
Prokurors Sandris Kaparkalējs norādīja, ka apsūdzētais bieži mainījis liecības, turklāt ar katru reizi mazinot savu vainu. Pirmajās liecībās Fjodors teicis, ka speciāli gājis ar ieroci pie kaimiņa un izšāvis metra attālumā, tātad būtībā ar mērķētu šāvienu.
Pēc prokurora domām: ja reiz apsūdzētais melo, tad jāvadās pēc objektīviem pierādījumiem un citu liecībām. S. Kaparkalējs uzskata, ka Fjodora mērķis bijis nošaut. Ar pirmo patronu netrāpījis, bet otras patronas nebijis, arī otrs stobrs nebijis darba kārtībā.
Prokurors par slepkavības mēģinājumu un nelegālajiem ieročiem prasīja piecarpus gadus cietumsodu. Tiesnese Kornēlija Poča lēma par piecu gadu un divu mēnešu cietumsodu.
