Jākustas, bet ar apdomu 1
Iespējams, kāds, uzzinot nepatīkamos jaunumus par savu slimību, izdomā kļūt ļoti veselīgs un nolemj intensīvi sportot. Ārsti iesaka nepārspīlēt – nesākt tēlot veselo, neskriet maratonu, pat ja pašsajūta ir samērā laba.
“Var būt arī otrādi. Onkoloģijas pacientiem mēdz būt spēku izsīkums un var būt fiziski ļoti slikti, bet ik brīdi, kad tas iespējams, jācenšas kustēties – kaut vai pavisam nedaudz. Ja var pakustināt tikai vienu pirkstu, tas noteikti jādara; ja var pakustināt pēdu, tā jākustina, bet, ja nevar, jāveic vismaz elpošanas vingrojumi,” saka fizioterapeite Līga Kalniņa. Apstiprinājums rodams daudzās starptautiskās medicīniskās publikācijās, kurās uzsvērts: onkoloģiskajiem pacientiem dažādi vingrojumi nepieciešami pēc iespējas ātrāk, jo tie uzlabo fizioloģiskās funkcijas, dzīves kvalitāti, samazina ar audzējiem saistīto nogurumu, slimības nevēlamās blakusparādības, pagarina dzīvildzi. Piemēram, iepriekš minētie ASV zinātnieki, pētot fizisko aktivitāšu ietekmi uz prostatas vēža slimnieku veselību pēc operācijas, secināja: vīriešiem, kuri nedēļā ātrā vai normālā solī staigāja 90 minūtes, mirstības risks bija par 51% zemāks nekā tiem, kuri pastaigājās lēnām vai īsāku laiku. Pierādīta arī fizisko aktivitāšu labvēlīgā ietekme citu onkoloģisko slimību, piemēram, krūts, resnās zarnas un citu vēža veidu, gadījumā.
Fizisko aktivitāšu risks smagāk slimiem cilvēkiem var būt diezgan augsts. Tāpēc pirms piemērotu vingrojumu uzsākšanas nepieciešams diagnosticēt katra pacienta fiziskās iespējas un vajadzības, ņemot vērā slimības izraisītās pārmaiņas. Ideāli, ja izkustēties varētu speciālista uzraudzībā un slimnieks tiktu uzraudzīts un novērtēts arī tad, kad slimnīcas durvis aiz viņa jau aizvērušās un cilvēks atgriezies mājās.
Kustēties ikdienā
Kāda veida aktivitātes būtu piemērotākās? Nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, kas ļautu secināt, kuras ir visefektīvākās. Ārsti uzskata, ka nepieciešami gan aerobie (iešana, skriešana, slēpošana, riteņbraukšana), gan muskuļu spēka vingrojumi. Vajadzīgi arī individuāli vingrojumi atkarībā no audzēja lokalizācijas, piemēram, pēc krūts vēža ārstēšanas jātrenē ķermeņa augšdaļa un rokas, lai saglabātu kustību amplitūdu, bet pacientiem ar muskuļu vājumu ieteicams vingrot ar smaguma aprocēm.
Ir daudz ikdienišķu fizisko aktivitāšu, kas palīdz palielināt kopējo fiziskās aktivitātes daudzumu – kāpšana pa kāpnēm, izvingrošanās kopā ar kolēģiem vai ģimenes locekļiem, izkustēšanās un izstaipīšanās pauzītes, īsas pastaigas. Ne vien onkoloģiskajiem pacientiem, bet ikvienam ieteicams nerakstīt elektroniskā pasta vēstules blakuskabinetā strādājošam kolēģim vai kaimiņam, bet aiziet un parunāties klātienē, kā arī pastaigāties dabā, izmantot velotrenažieri, skatoties iemīļoto televīzijas seriālu. Var iegādāties soļu skaitītāju un katru dienu reģistrēt savus sasniegumus vai pat iesaistīties sacensībā ar draugiem vai kolēģiem. Onkoloģiskajiem pacientiem ar fiziskajām aktivitātēm jānodarbojas vismaz trīs reizes nedēļā, to biežumu, intensitāti un ilgumu mainot atkarībā no pašsajūtas un ārstēšanas posma. Aerobo nodarbību laikā svarīgi kontrolēt sirdsdarbības ritmu. Būtiska ir atbilstīga ēdināšana, akcentē Guntars Selga. Dažādu iemeslu dēļ daudziem vēža slimniekiem notiek pārmaiņas vielmaiņā, zūd apetīte, līdz ar to sarūk svars un dilst muskuļu masa, kas savukārt izraisa nespēku.
36,6 °C konsultanti GUNTARS SELGA, ārsts Valsts sporta medicīnas centrā, Rīgas Stradiņa universitātes docents
LĪGA KALNIŅA, fizioterapeite Valsts sporta medicīnas centrā
