Aktrise Līga Zeļģe par to, kas palīdz sazemēties 0
Jau vairākas sezonas Latvijas Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe bijusi nodarbinātākā aktrise savā teātrī. Tā noteikti ir liela fiziskā un garīgā slodze. Līga atklāj, kā viņai izdodas atjaunot spēkus.
Regulāri skrien. Lai cik ilgi esmu šajā profesijā un lai kā ar sevi strādātu, pirmizrāžu laiks man vienmēr ir saspringts un satraucošs. Parasti pārņem sajūta kā pirms lēciena nezināmajā, jo izrāde patiesi piedzimst tikai pēc tam, kad tiek parādīta skatītājiem. Bet to, kā viņi izrādi pieņems, iepriekš nevar paredzēt.
Nomierināt prātu, sakārtot domas un uzlabot fizisko pašsajūtu man ļoti palīdz skriešana. Pavasarī, vasarā un agrā rudenī, kamēr vēl nav auksts laiks, skrienu pa pilsētas parkiem, lielākoties no rīta, pieveicot kādus četrus kilometrus. Interesanti, ka skolas gados man galīgi nepatika skriet – visus tos krosus pat ienīdu, bet vēlāk attieksme mainījās. Redzot, ka daudzi skrien, nolēmu arī pati pamēģināt. Kā runājām ar Ģirtu Ķesteri, skriešana ir tāda kā sazemēšanās. Aktiera profesijā ir liela garīgā un emocionālā slodze, tāpēc fiziskā nodarbe palīdz atgriezties uz zemes. Pēc skriešanas prāts ir nomierinājies, gatavs jaunam darba cēlienam.
Esmu no tiem, kuri netrako, nesāk ar maratonu, bet pamazām audzē izturību. Negribēju pirmajā reizē noskriet piecus kilometrus un tad mest plinti krūmos, jo būtu pārmocījusies. Sāku ar mazumiņu – noskrēju puskilometru, tad pastaigāju, nākamajā reizē jau pieveicu kilometru, pēc tam vēl vairāk.
Vingro mājās un sporta zālēs. Man vienmēr nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Vienu laik pievērsos body bike – nodarbībām uz velotrenažieriem, tad TRX, kur, turoties ar rokām un kājām pie speciāla stiprinājuma un roktura, izpilda vingrojumus. Tie ir piekares sistēmas treniņi, kad galvenais slodzes elements ir vingrotāja ķermeņa svars. Esmu nodarbojusies arī ar ūdensaerobiku, bet pēdējos piecus gadus mani īpaši saista karstā joga. Siltumā muskuļi un saites labāk padodas, var drošāk staipīties, jo nav jābaidās kaut ko traumēt. Man bija problēmas ar muguru, ko šīs jogas nodarbības palīdzēja novērst. Kad jūtamies slikti un kaut kas sāp (man tā bija galva un mugura), meklējam veidu, kā atbrīvoties no diskomforta. Un vingrošana ir labs līdzeklis.
Viens no jaunākajiem atklājumiem man ir planks, kad nostājas balstā guļus uz apakšdelmiem un ķermenis ir taisns kā dēlis. Tas trenē līdzsvaru, muskuļus, savācas visas ķermeņa grupas, vairojas ne vien fiziskā, bet arī garīgā izturība.
Pārvietojas ar skrejriteni. Jau divus gadus tas ir viens no maniem iecienītākajiem pārvietošanās veidiem. Iepriekš man bija divritenis, bet to nozaga, un šeit ir priekšrocības. Skrejritenis ir vieglāks nekā velosipēds. To it īpaši var novērtēt, ja pārvietošanās rīks jānes uz piekto stāvu. Ar skrejriteni var ieiet veikalā, tas nav jāatstāj ārpusē un nav jāuztraucas, ka nozags. Pārvietošanās ātrums ir tikai nedaudz lēnāks, kā braucot ar tramvaju. Vēl viens pluss – nav jābrauc ar sabiedrisko transportu un jāpērk biļete. Pārvietojoties ar skrejriteni, var baudīt svaigu gaisu.
Klausās mūziku. Skrienot parasti man austiņās skan mūzika, jo tad vieglāk atbrīvoties no domām, kas riņķo galvā, un sasprindzinājuma. Izmantoju viedtelefona aplikācijas, kur brīnišķīgas programmas piemeklē mūziku atbilstoši skriešanas ritmam un ātrumam.
Bet, tuvojoties Šekspīra traģēdijas “Jūlijs Cēzars” pirmizrādei, kur man uzticēta Kaja Kasija loma, es skrienot pārstāju klausīties mūziku, jo tā traucēja atkārtot tekstu.
Trenē atmiņu. Aktieri patiešām spēj atcerēties ievērojamu teksta apjomu. Un vēl mums piemīt spēja momentā no atmiņas izmest to, kas vairs nav vajadzīgs. To reiz konstatēju pēc LTV1 raidījuma “Kas te? Es te!” ieraksta. Ar kolēģiem jau esam tā uztrenējušies, ka pirms ieraksta savu tekstu izlasām divas trīs reizes un tad gandrīz vārds vārdā norunājam dialogus, kas uzrakstīti uz pāris A4 formāta lapām. Bet, kad izejam no studijas, no šā teksta neatceramies neko. Līdzīgi bija, filmējoties TV seriālā “UgunsGrēks”.
Savukārt ar teātra izrādēm ir tā, ka iemācies lomu, mēģini, sākumā izrādes ir bieži, tad trīs reizes mēnesī, pēc tam arvien retāk – reizi četros mēnešos. Taču teksts no galvas nepazūd – ir tikai jāieskatās lugas eksemplārā un visu atceries. Bet, tiklīdz pie ziņojuma dēļa parādās paziņojums, ka izrāde tiek noņemta no repertuāra, savas lomas tekstu gandrīz turpat aizmirstu.
Rītu sāk ar citronūdeni. Esmu apņēmusies ēst veselīgi, bet ne vienmēr izdodas. Gadās krist kulināros grēkos, jo nespēju sev aizliegt to, ko gribas. Ja nepaēdu, jūtos slikti, man trūkst enerģijas. Tāpēc ēdu to, kas kārojas, un sportoju, lai sevi uzturētu formā. Neliedzu sev kūkas gabaliņu, bet zinu, ka uzņemtās kalorijas vajadzēs noskriet.
Man ļoti garšo zivis un jūras veltes, tāpēc šķiet, ka es varētu ieturēt vienīgi Vidusjūras diētu. Mājās mēdzu gatavot Cēzara salātus ar tīģergarnelēm. Bet, ja atklāti, ēst gatavošana nav mana stihija un pašapliecināšanās veids. Kāda varbūt jūtas gandarīta, pāris stundu nostāvējusi pie plīts, bet man šādu gandarījumu sniedz fiziskas aktivitātes un grāmatu lasīšana (vīrs gan būtu laimīgs, ja būtu pretēji). Un man nav vajadzīgs bekons ar ceptām olām brokastīs, bet pietiek ar glāzi citronūdens un tasi kafijas.
Kontrastdušas uzmundrinājums. Kaut gan esmu siltummīle, pēc skriešanas baudu kontrastdušas uzmundrinošo efektu. Ir pilsētas un lauku variants. Rīgas dzīvoklī, kad beidzu dušoties, noskalojos ar aukstu ūdeni. Laukos vispirms izskrienos, izvingrojos un tad sev uzgāžu spaini akas ūdens. Pēc tam sajūta ir fantastiska! Vairojas enerģija un tonuss.
Palutina sevi. Teātrī sanāk pavadīt garas stundas, turklāt telpās bez logiem, mākslīgajā apgaismojumā, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz ādu. Protams, skriešana un jebkāda izkustēšanās uzlabo tās stāvokli, bet daudz labāks izskats ir pēc kosmetologa apmeklējuma. Es regulāri veicu sejas kopšanas procedūras, āda tiek mitrināta, pabarota, arī masēta. Uzskatu, ka mēnesī ir jāizbrīvē pusotra stunda tikai sev. Ja pati sevi nemīlēšu, grūti būs to sagaidīt no citiem.
