Kustības pasargā no depresijas. Tāpēc pacel pēcpusi no dīvāna! 0
Zviedrijas Karolinskas institūta zinātnieki raduši apstiprinājumu, ka regulāras fiziskas nodarbes ir galvenais aizsarglīdzeklis pret depresiju.
Ziņu aģentūras “Reuters” aprakstītajā pētījumā norādīts, ka trenētiem muskuļiem ir vieglāk tikt galā ar proteīnu, kas vainojams depresijas izraisīšanā. “Ja jūs regulāri nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm un ja jūsu muskuļi ir trenēti un pielāgoti aktīvām nodarbēm, tad jūsu ķermenis ir spējīgs izstrādāt tādus enzīmus, kuri var “atindēt” vielas, kas rodas stresa apstākļos un kas cilvēka veselībai var būt ļoti kaitīgas,” sarunā ar “Reuters” skaidroja Karolinskas institūta zinātnieks un šā pētījuma galvenais autors Horhe Ruass. Viņa pētījumā skaidrots, ka no proteīnu sastāvā esošās aminoskābes triptofāna stresa apstākļos izstrādājas viela kinurenīns. Nokļuvis smadzenēs, kinurenīns cilvēkam var attīstīt depresiju, pašnāvnieciskas domas un šizofrēniju.
Pētījuma pirmajā daļā zviedru zinātnieki veica eksperimentus ar pelēm. Vienai grupai peļu muskuļos tika injicēti proteīni, kuri parasti rodas fizisku aktivitāšu rezultātā, bet otrai grupai nekādas modifikācijas netika veiktas. Pēc piecām nedēļām noskaidrojās, ka pelēm ar injicētajiem proteīniem nebija ne mazākās depresijas pazīmes, savukārt otrajai grupai jau bija attīstījusies depresija sākumstadijā. Turklāt “modificētajās” pelēs bija attīstījies enzīms, kas kinurenīnu pārvērš skābē – tā liedz šai nelāgajai vielai nokļūt smadzenēs.
Lai pārliecinātos, ka līdzīga sakarība attiecināma arī uz cilvēkiem, zviedru zinātnieki lūdza grupai brīvprātīgo trīs nedēļas regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Pēc šīs neilgās treniņu programmas noskaidrojās, ka brīvprātīgo muskuļos bija sastopami gan proteīni, gan enzīmi, kas būvē aizsargmehānismu pret depresiju. Tagad Karolinskas institūta zinātnieki iecerējuši veikt pētījumus, lai noskaidrotu, vai arī tieši ar depresiju sirgstošajiem cilvēkiem fiziskās aktivitātes palīdz tikt galā ar šo slimību.
