Fiziska slodze uzlabo garīgo pašsajūtu, bet kas par daudz, tas par skādi 0
Regulāras fiziskās nodarbības vismaz 45 minūtes trīs līdz piecas reizes nedēļā var samazināt garīgās veselības riskus, taču lielāka slodze var arī nebūt tik vērtīga. Cilvēkiem, kas regulāri nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, 1,5 reizes retāk bija “slikto dienu” sajūtas, ziņo BBC.
Pie tādiem secinājumiem nonākuši ASV zinātnieki pētījumā, kas aptvēra 1,2 miljonus cilvēku, kuri atzīmēja savu ikdienas fizisko aktivitāšu daudzumu un garīgo pašsajūtu. Vislabākos rezultātus šajā ziņā nodrošināja komandu sporta veidi, velobraukšana un aerobika.
Būtiski, ka attiecībā uz garīgo veselību labus rezultātus nodrošina jebkura veida fiziskās aktivitātes neatkarīgi no vecuma vai dzimuma, tajā skaitā bērnu pieskatīšana un mājsaimniecības darbu darīšana.
Eksperti gan arī norāda arī uz šī pētījuma vājajām vietām – tas balstīts uz cilvēku pašu dotu vērtējumu, kas ne vienmēr ir precīzs, turklāt nav precīza veida, kā izmērīt fizisku aktivitāti.
Pētījums, kura rezultāti publicēti žurnālā “The Lancet Psychiatry Journal”, ir līdz šim masveidīgākais tāda veida pētījums, tomēr tas nevar pilnībā apstiprināt, ka fiziska slodze ir iemesls garīgās veselības uzlabošanai.
Iepriekš veiktie pētījumi par fizisko nodarbību ietekmi uz garīgo veselību ir uzrādījuši pretrunīgus secinājumus – gan to, ka fiziska pasivitāte var radīt garīgas problēmas, gan to, ka fiziskas pasivitātes var būt garīgās veselības problēmu simptoms.
Jau agrāk ir pierādīts, ka regulāras fiziskas nodarbības samazina sirds slimību, insulta un diabēta risku.
Kopumā pieaugušie pētījuma dalībnieki atzinuši, ka caurmērā viņiem bijušas 3,4 dienas mēnesī, kad bijusi slikta garīgā pašsajūta. Tiem, kas bija fiziski aktīvi, šis rādītājs samazinājies līdz 2 dienām.
Turklāt tos cilvēkus, kam iepriekš bijusi diagnosticēta depresija, fiziskās nodarbības iespaidojušas izteikti pozitīvi – “slikto” dienu daudzums bijis tikai 7 mēnesī salīdzinājumā ar 11 dienām tiem, kas nav fiziski nodarbojušies.
Būtisks rādītājs ir arī tas, cik ilgas un biežas bijušas fiziskās aktivitātes. Labākais risinājums izrādījies 30-60 minūtes katru otro dienu.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka fiziskā slodze var būt arī pārāk liela.
Pētījuma autors, Jēlas universitātes asociētais profesors Adams Čekrouds atzīst, ka agrāk cilvēki uzskatīja, ka “jo vairāk trenējies, jo labāk tavai garīgajai veselībai”, taču šis pētījums pierādījis, ka tā nav.
“Fiziskās nodarbības vairāk nekā 23 reizes mēnesī vai ilgāk par 90 minūtēm vienā reizē tiek saistītas ar sliktāku garīgo veselību”, BBC atzinis A.Čekrouds.
Savukārt nodarbošanās ar komandu sporta veidiem pozitīvā ietekme var samazināt vientulības sajūtu un vairot izturību, mazinot arī depresiju.
Edinburgas Universitātes profesors Stīvens Lavrijs atzīst, ka sabiedriskas un apzinātas fiziskās nodarbības ir ļoti noderīgas garīgajai veselībai, taču tikai gadījumā, ja netiek pārspīlēts.
Profesors norāda, ka ir taču sastopami tādi cilvēki, kas kļūst gluži vai atkarīgi no fiziskām nodarbībām, un tās sāk ietekmēt viņu dzīvi negatīvi. Piemēram, izvairīšanās no sabiedriskām aktivitātēm, jo nākamajā rītā agri ir jāskrien, var patiesībā negatīvi ietekmēt pašu cilvēku.
